Rubrika: Es un NVO. Aija Kvēpiņa

NVO Resursu Centrs 24.Septembris, 2019, 21:20 Jaunumi
Rubrika: Es un NVO. Aija Kvēpiņa

Lai veidotu labo stāstu par to, kāpēc ir vērts darboties NVO sektorā un izceltu aizrautīgus nevalstiskā sektora aktīvistus, turpinām aizsākto rubriku „Es un NVO”
Šomēnes uz sarunu aicinājām bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Cerību sala” ilggadējo vadītāju Aiju Kvēpiņu.

Kā un kad sākāt darboties nevalstiskajā sektorā?

A.Kvēpiņa: NVO iesaistījos pavisam negaidot. Tālajā 2001. gadā, kad vēl par bērniem un jauniešiem ar invaliditāti gandrīz nemaz nerunāja. Mēs visi zinājām, ka viņu mums ir daudz, bet toreiz prasīt kādam padomu - tas jau bija nereāli. Tad nonācu sakaros ar Velku biedrību, tā bija pirmā, kas Latvijā uzrunāja tās ģimenes, kurās aug kāds īpašais bērns vai jaunietis. Sekoja piedāvājums no viņiem aizbraukt uz Zviedriju un iepazīt viņu pieredzi. Atbraukusi mājās tūlīt ķēros pie darba. Izsludināju tikšanos tām ģimenēm, kurās ir kāds īpašais cilvēciņš. Toreiz tik skeptiski uz to visu skatījās... Sākumā sanācām kopā 3 mammas. Ar domes laipnu atļauju svētdienās varējām tikties Dienas centrā, kuru toreiz vadīja vienkārši burvīgs cilvēks - Staņislava Brakovska. Ja nav biedrības, nav arī nekā cita. 2009. gadā vecāku atbalsta grupiņā bijām jau vairāk par 15 vecākiem, un nolēmām, ka mums vajag organizēt biedrību. Sākām rakstīt projektus, ieguvām savu naudiņu, atradām sponsorus un sākām  darboties pilnā sparā!  2011. gadā jau ieguvām Sabiedriskā labuma statusu. Vēl pēc pāris gadiem no Latvijas Tiesībsarga saņēmām apbalvojumu - Labākais pakalpojumu sniedzējs. Biedrība apvieno vairāk kā 40 bērnu un jauniešu ar īpašām vajadzībām, un nu jau esam plaši pazīstami ne tikai mūsu pusē, bet visā Latvijā.

Kas Jūs motivē turpināt darbu NVO?

A.Kvēpiņa: Tagad ir tas gandarījums, ka esam sasniedzami jebkuram pilsētas iedzīvotājam, kuram vajadzība pēc kaut kāda rehabilitācijas kursa, piemēram, slimnīcā nav roku un kāju trenažiera Motomed VivA-2. Esam gandarīti, ka arī mēs iesaistāmies invalīdu rehabilitācijas darbā. Protams, mēs neprasām noteiktu maksu par kādu no sniegtajiem pakalpojumiem, bet gan tikai to nieku lai apmaksātu patērēto elektroenerģiju. Paldies mūsu pilsētas pašvaldībai, ka arī viņi mūs atbalsta mūsu darbā. Nu jau slavenas kļuvušas mūsu organizētās sporta spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Esmu ļoti pateicīga arī biedrības biedriem ka viņi nu jau 11. gadu uztic man vadīt biedrību „Cerību sala”, jo tas man ir īsts sirds darbs. Lai gan pati pēc profesijas neesmu pedagogs, bet izejot cauri 33 gadu pieredzei darbā ar īpašajiem jauniešiem un apmeklējot tik daudzus kursus, izlasot tik daudz attiecīgās literatūras, liekas, ka pazīstams arī pedagoga darbs. Joprojām apmeklēju dažādus kursus un pasākumus, kas vien pieejami. Un par to paldies tieši NVO.

Paldies! Vēlam izturību un neatlaidību!

Sagatavoja Santa Kūlīte,
biedrība „Jēkabpils NVO resursu centrs”