Francūzis Žiljēns ir sajūsmā par Latvijas dabu

Šinī materiālā pārdomās par dzīvi Latvijā dalās projekta “Volunteer’s discovery” ietvaros strādājošais jaunietis no Francijas –  Žiljēns Benzina.

„Pirms ierašanās Latvijā es biju paviesojies citā Baltijas valstī – Igaunijā. Pēc tur iegūtās pieredzes nodomāju, ka Latvija būs ļoti līdzīga kaimiņvalstij, tāpēc ar sajūsmu pieteicos šim projektam. Jāatzīst, ka paviesojoties abās valstīs, ir saskatāma līdzība, bet tajā pašā laikā  daudz atšķirības.

Attiecībā uz ēdienu, tā varētu būt taisnība, jo abu valstu virtuves pamatā tiek izmantots viens un tas pats – kartupelis. Gan Igaunijā, gan Latvijā ikdienā lieto ļoti daudz cūkgaļas, bet mans iespaids pēc pirmā mēneša it tāds, ka latvieši izmanto vairāk jūras produktu savos nacionālajos ēdienos. Interesanti ir arī tas, ka ēdot zupu, pievieno skābo krējumu.

Šī mēneša laikā man ir bijušas vairākas iespējas nogaršot dažādus latviešu virtuves ēdienus un jāatzīst, ka neesmu tajos vīlies. Īpaši man garšo biešu zupa. Piedaloties „Lielajā talkā” Krustpils Saliņā un projekta uzņemošajā organizācijā biedrībā „Ūsiņš”, man bija iespēja nobaudīt dažas patiešām labas dārzeņu zupas ar bekonu. Tāpēc viens no šī brīža labākajiem atklājumiem ir latviešu zupas. Vēl viens pārsteigums ir par dārzeņiem un to cenām veikalos, tie nav dārgi, tāpēc Latvijā dzīvot veselīgi ir izdevīgi. Šokolādes un citi saldumi, ko ražo „Laima” ir ļoti labi, tāpat kā šeit pieejamie jūras produkti. Man kā francūzim vienīgās bailes atrodoties ārzemēs ir par labu ēdienu, īpaši par maizi un plašu kvalitatīva siera pieejamību. Latvijā var atrast labus sierus, savukārt, sarūgtinājums – vienīgais par ēdienu  – ir maizes un beķerejas izstrādājumi. Man patīk ēst svaigu maizi – tieši no beķerejas un mājās gatavotas smalkmaizītes. Šeit nav daudz tādu vietu, kur iegādāties tikko ceptu maizi, bet varbūt vēl neesmu tās Jēkabpilī atklājis.

Attiecībā uz apkārtējo dabu, jau biju gaidījis skaistus mežus, ezerus, purvājus un savvaļas pludmales. Neesmu paspējis redzēt visu, bet attiecībā uz upēm, ezeriem un mežiem, man ir tikai viens vārds ko teikt: WOW!. Esmu ļoti priecīgs būt šeit, izbaudīt visas skaistās ainavas, ko Latvija spēj piedāvāt. Uzskatu, ka šī ir viena no labākajām vietām Eiropā un varbūt pat pasaulē, kur apbrīnot saulrietus virs meža vai upes, labi saglabātā vidē. Tas, manuprāt, ir saistīts ar demogrāfiju. Latvija nav ļoti apdzīvota, tāpēc šeit rodas relaksējoša sajūta, esot prom no satiksmes, gaismām, piesārņojuma, rūpnieciskās darbības, utt. Es uzskatu, ka arī „Lielā talka” sniedz Latvijai lielāku atbildību par dabu. Šāda veida pasākumus labprāt redzētu arī savā valstī.

Latvieši mīl atkārtot stereotipus par pašiem, ka viņi ir ļoti kautrīgi un nedaudz auksti, bet es uzskatu, ka tā vispār nav taisnība. Jā, viņi ir nedaudz kautrīgi no sākuma, kā jau citur pasaulē, īpaši mazās pilsētās kā Jēkabpils un lauku reģionos. Bet kad jūs zināt latviešus, jūs atklājiet ļoti draudzīgus cilvēkus, kuriem patīk smaidīt, kuri ir viesmīlīgi un ar lielu prieku pasniedz dāvanas, īpaši kūkas un saldumus. Varbūt biju gaidījis, ka cilvēki vairāk  gribēs runāt angliski, nekā manā valstī un tā ir taisnība valsts līmenī un īpaši galvaspilsētā Rīgā, bet mazāk šeit Jēkabpilī. Vienīgā barjera, lai iepazītos ar cilvēkiem ir valoda. Tāpēc pēc šī pārdomu raksta došos pārlasīt piezīmes no latviešu valodas nodarbībām.”

Ž. Benzinas iespaidu pierakstu no angļu valodas tulkoja Maira Tropa, Jēkabpils NVO resursu centra brīvprātīgā, sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto: no Ž. Benzinas personīgā arhīva