,,Ābeļziedi" starp diviem Covid - sveic seniorus ar ceļojumu

Vidusdaugavas NVO Centrs 9.Oktobris, 2020, 10:38 Jaunumi
,,Ābeļziedi

Rudens klāt, kļūst arvien vēsāks un ir tik ļoti svarīgi sasildīt sirsniņas viens otram. Tāpēc  Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta senioru biedrības ,,Ābeļziedi " valde nolēma Senioru dienu atzīmēt ar ekskursiju. Senioriem ļoti nozīmīga ir kopā sanākšana, kas ik reizes ir kā svētku diena. Tā bija ļoti vērtīga un skaista diena - laimējās  paspēt izbraukāt īsajā starplaikā starp diviem Covid.

Agras, dzestras rīta saules apgaismoti devāmies ceļā. Saulīte spīdēja visu dienu. Noskaņojums bija ļoti labs. Daudzi ir bijuši dažādās ekskursijās, bet pašu Latvija joprojām neiepazīta.  Tāpēc šoreiz 36 cienījama vecuma dalībnieki devās iepazīt Ziemeļvidzemi-Smiltenes un Raunas novadus. Maršrutā bija iekļautas  trīs apskates vietas.

RAUNA

Raunā mūs sagaidīja laipna gide, kura apskatu sāka ar pilsētas vēsturisko centru, kur ik uz soļa jutām vēstures elpu. Ieejam varenajā Raunas evaņģēliski luteriskajā  baznīcā. Tā savulaik ir būvēta vienlaikus ar pili. Laika gaitā baznīca ir postīta, pārbūvēta, atkal postīta un atjaunota. Jau kopš 16.gs. tajā darbojas evaņģēliski luteriskā draudze, kura  arī mūsdienās ir gan liela, gan aktīva. Baznīca lepojas ar E. F. Valkera 1908.gadā darinātajām ērģelēm.

Tālāk gājām pa skaisti iekoptu parku. Apstājāmies pie arheoloģiskajos izrakumos atrastā un veiksmīgi saglabātā koka caurules fragmenta. Pa tādām caurulēm piegādāja no parkā esošā avota ūdeni Raunas pienotavai no 20.gs.20.-60.gadiem, līdz radās centrālais ūdensvads. Tā Raunā vēsturiskajā vidē oriģināli eksponēta neliela apdzīvotās vietas vēstures daļa. Izkāpelējām viduslaiku pilsdrupas. Šeit 13.-16.gs. atradās Rīgas bīskapa ziemas rezidence. Tās pamatakmeni licis pirmais Rīgas arhibīskaps Alberts II. Laika gaitā pils tika paplašināta. Tā ir bijusi stiprākā Vidzemes pils.  9 reizes to ir postījuši krievu, poļu, zviedru un vāciešu karapulki. Šobrīd notiek pils konservācijas darbi, izbūvēts skatu tornis. Tiekam arī tur - pilsdrupas ir varenas, lielas un iztēlojamies, cik gan varena pils tā kādreiz ir bijusi! Tā apskatām Raunu no augšas.

Aizgājām arī līdz Kārļa Zemdega veidotajam Brīvības piemineklim. Tajā iekalti un visu pārmaiņu gados tikuši  nemainīgi saglabāti vārdi no Baumaņu Kārļa  himnas -,,Dievs,  svēti  Latviju!”

Aizbraucām līdz slavenajam Raunas Staburagam. Bez grūtībām pārvarējām augstās kāpnes. Kopš 1966.gada, kad tika appludināts Daugavas Staburags, tas ir vienīgais šāda veida dabas piemineklis. Tā vecums ir ap 8000 gadu. Šis unikālais pēcledus  laikmeta dabas objekts – iezis – ir avotu veidots saldūdens kaļķiežu atsegums un raksturīgākais šūnakmens veidojums Latvijā. Tas ir izveidojies avotkaļķiem izgulsnējoties un sacementējoties. Raunas Staburags ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš. Avots, kas plūst pāri Staburagam, turpina to audzēt arī mūsdienās. Uz tā kāpt ir stingri aizliegts, noteikumu pārkāpēji tiek sodīti. Klausījāmies ūdens čalās, fotografējāmies, drosmīgākās, arī Ausma, pat pabradāja... Ieskatījāmies slavenajā, pēc ķiplokiem smaržojošajā ,,Latvijas ķiploks" veikaliņā, kur iegādājāmies suvenīrus un vietējos ražojumus. Raunas ļaudis zina teikt, ka pēc izcilajiem pārtikas produktiem šurp reiz esot braukuši pat karaļi no vistālākajām zemēm.

SMILTENE           

Bijām mazā, jaukā Vidzemes pilsētiņā ar sakoptu vidi un senu vēsturi - Smiltenē. Šovasar Smiltene svinēja 100.dzimšanas dienu. Tā, neapšaubāmi, ir viena no Latvijas skaistākajām un saimnieciski rosīgākajām mazpilsētām.

Pilsēta četru ceļu krustcelēs. Pilsēta, kur izjust vietējo iedzīvotāju patiesi latvisko garu. Vienmēr atcerēšos, ar kādu lepnumu, ka nāk tieši  no šis pilsētiņas, allaž uzsvēra mans bijušais kolēģis ģimnāzijā - Māris.

Mūs sagaidīja atraktīva gide un attiecīgi ģērbusies firsta madāma Lilī. Noklausījāmies interesantu stāstījumu - šoreiz tas notika  par šauru tematu ,,Kalnamuiža". Iepazinām Smiltenes muižas kompleksu, ko dēvē par Kalnamuižu. Tās ēkas celtas laikā no 1767.-1771.gadam .Tajā   laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators G.Brauns. Vēlāk to pārdeva Rīgas tirgotājam Bandavam, kurš  muižu pārvaldīja gandrīz 100 gadu. 1893.gadā muižu nopirka firsta Līvena māte, lai to uzdāvinātu savam dēlam Paulam. Ar šo laiku tad arī sākās firsta Paula Līvena valdīšanas gadi, kad tika likti pamati tagadējai Smiltenei, tā sāka strauji attīstīties.

Apstājāmies pie pieminekļa Paulam Līvenam - no pateicīgajiem smilteniešiem. Un ne velti, jo viņa laikā un par viņa naudu tika uzcelta slimnīca, kokzāģētava, elektrocentrāle, hidroelektrostacija, izbūvēta  šaursliežu dzelzceļa līnija uz Valmieru... Dzīvots un saimniekots tika  lielā mīlestībā ar madāmu Lilī.  Ekskursijas laikā apskatījām vairākas saglabājušās ēkas – muižas pārvaldnieka māju, ledus pagrabu, mednieku māju, stalli, siera namiņu-sierūzi...,  arī Vācu  ordeņa  pilsdrupas.

1922.gadā valsts pārņēma muižas īpašumu un šeit ierīkoja lauksaimniecības mācību iestādi. Līdz pat šai dienai muižas ēkās saimnieko Smiltenes tehnikums, kurā izglītību iegūst jaunieši no visas Latvijas, šobrīd gandrīz desmit specialitātēs.

Dažus šeit uz katra soļa pavadīja  atmiņas.  Tā šeit mācījusies mūsu pavārīte Ginta un šo skolu pabeidza arī viņas meita. Šajās  atmiņu stundās viņa ar prieku pēkšņi atpazina pienākušajā sirmgalvī savu skolotāju! Vēstures stāstus nobeidzot, vēl tikai ieejam  degustēt audzēkņu gatavotos saldos gardumus, arī ozolzīļu trifeles rumā. Oriģināli, skaisti iesaiņotus gardumus un tējas  varam arī iegādāties. Mājās vedu pirmo reizi mūžā, neticēsiet, - garšīgo ceriņu ievārījumu! 

MINI ZOO

Mūsu ekskursijas pēdējā pietura ir mini zoo ,,Ezerlejas ". 240 kvadrātmetros ir vairāk kā 50 dažādu eksotisku un vietējo sugu dzīvnieku un putnu. Patīkami, ka pie katra ir apraksts pirmajā personā.

Šobrīd gan te ir pārmaiņu laiks – mainās saimnieki, jo iepriekšējais vairs nespēja savu lielo, šeit reiz  ieguldīto darbu turpināt. Nav arī  dzimtā, kurš  jaunais varētu to mantot un saimnieks pārdevis īpašumu, gan ar vienu noteikumu - kopā ar dzīvniekiem, kuriem te jābūt arī turpmāk. Jaunā saimniece rāda Dienvidāfrikas strausus, pundurkaziņas, dambriežus, muflonus, lapsas, murkšķus, trušus, aitas, aitcūkas, fazānus, vistas, tītarus... Visi esam sajūsmā par skaistuli pundurzirdziņu. Uzzinājām daudz interesantus faktus par zoodārza iemītniekiem, daudzus varējām paglāstīt. Fotografējamies ar tiem, varējām pabarot ar uz vietas nopirkto speciālo barību, kas nekaitēs putnu un dzīvnieku puncīšiem.

Esam patīkami noguruši. Beigās mums tiek atļauts atpūsties lapenītē, kur, kā parasti - visi kopā - ieturam arī pusdienas un izvērtējam ekskursiju. Visi bijām vienisprātis - jauki pavadīta diena, gūtas jaunas un patīkamas emocijas. Iepazinām dabu, skaistumu, lepnumu, apceļojām interesantas, skaistas vietas.

Mājupceļā autobusā valdīja jautrs noskaņojums, īsinot garo ceļu, kā parasti, skanēja ansambļa dziedātās dziesmas, tika vērotas dabas ainavas, kuras, pateicoties dabas apstākļiem, apliecināja sākušos rudeni.

Pateicamies par ieguldīto darbu ekskursijas organizēšanā un vadīšanā ,,Ābeļziedu " valdes priekšsēdētājai Annai Jukšai  un tās loceklim Leonam Laizānam! Paldies par finansiālo atbalstu  Pļaviņu  novada domei, kura apmaksāja Jēkabpils autoparka autobusu, kaut uz vienu galu!  Paldies visiem, ar ko kopā pavadījām šo brīnišķīgo, emocionāli piesātināto, enerģijas pārpilno, iedvesmojošo  dienu! Lai visiem izdodas būt veseliem arī šajā rudenī un ziemā!

 

Biruta Irēna Osīte, biedrība “Pļaviņu pļāvēji”
Foto Aija Sergejeva