Biedrība ‘’Daugavas pārupieši’’ rūpējas par tautas vēstures liecībām

Pieminot un atceroties mūsu tautas vēsturi, kā arī godinot mūsu varoņus, marta mēnesis latviešiem ir ne vien pavasara un dabas atmošanās gaidu mēnesis, bet arī patriotisku jūtu vadīts. Katru gadu 16. martā svinam Leģionāru atceres dienu un 25.martā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, tādēļ šomēnes Jēkabpils NVO resursu centrs vēlas īpaši izcelt tā biedrorganizāciju „Daugavas pārupieši”, kuri ikdienā rūpējas par vēstures liecību saglabāšanu, kultūrvēsturisku objektu sakopšanu, jauniešu iesaistīšanu dažādās aktivitātēs, caur kurām stiprināt jaunās paaudzes patriotismu un dara vēl daudz citu vērtīgu darbu.

Biedrība  „Daugavas pārupieši” ir dibināta 2013. gadā. Tās nosaukums saistīts ar  Rihardu Pārupu,  (Otrā pasaules kara dalībnieks, 15. latviešu divīzijas prettanku vienības seržants).

Biedrības mērķi:

  • Apzināt, vākt, glabāt, pētīt un popularizēt liecības par Krustpils novadu un tā kultūrvēsturisko mantojumu;
  • Parādīt Krustpils novada savdabību Latvijas kultūrvidē;
  • Veicināt Krustpils novada pilsoniskas sabiedrības tautisko pašapziņu, izglītību un kultūru apmeklējot, sakopjot, kā arī izveidojot piemiņas un atceres vietas;
  • Sniegt humāno palīdzību ievērojamiem novadniekiem, nacionālajiem partizāniem, nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, leģionāriem un viņu ģimenes locekļiem.

Biedrību vada Normunds Pastars. Viņš, vectēva stāstu iedvesmots, jau sen pievērsies savas dzimtas un novada vēsturei, tādēļ, lai varētu izcelt un popularizēt Krustpils novada vēsturi, kopā ar domubiedriem tika dibināta biedrība, kura aizrautīgi un aktīvi darbojas nu jau 16 gadus.

Normunds sarunā ar Jēkabpils NVO resursu centra pārstāvi stāstīja: „Mēs katru gadu janvārī  organizējam „1920. gada Latgales atbrīvošanas cīņu piemiņas pasākumu’’ par godu atbrīvošanas cīņām, kad frontē pie Atašienes 1920. gada 8. un 9. janvārī sākās lielais uzbrukums, lai Latgali atbrīvotu no lieliniekiem. Mēs cenšamies vēsturi pasniegt caur aktivitātēm, lai jaunieši to labāk uztvertu un rosinātu viņu interesi un iztēli. Šim pasākumam esam izvēlējušies vietu, kur atradās Latvijas strēlnieki – Atašienes pagasta „Stroškās”. Tur mēs sapulcējamies visi kopā, gan vēsturnieki, lai iepazīstinātu ar notikumiem, kuri tajā laikā norisinājās, gan jaunieši un pārējie dalībnieki. Lai sasildītos mēs iekuram ugunskuru. Parasti cenšamies izveidot arī kādu tematisku izstādi, lai parādītu sadzīves priekšmetus, ieročus vai ko citu interesantu no tā laika. Jauniešiem šie pasākumi šķiet ļoti interesanti, viņi izrāda lielu interesi un ar aizrautību seko līdzi stāstījumiem.

Skolas vecuma bērniem arī cenšamies organizēt dažādas nometnes, sacensības, kur kāds no elementiem ir ar vēsturi saistīts. Nupat realizējām projektu, kura ietvaros izveidojām spēli, kas iepazīstina ar dažādām Krustpils novada vēsturiskajām personām vai slavenākajām vietām. Tā ir galda spēle, kurā jāmet metamais kauliņš, jāpārvietojas ar spēles figūru un attiecīgi jāskatās, uz kāda lauciņa šī figūra apstājas. Rezultāta var būt jāizstāsta kāds stāsts, jāatpazīst bilde, jāatmin mīkla vai jāuzmin kāda vēsturiska persona.

Esam realizējuši arī projektu par Lāčplēša ordeņa kavalieriem, kuri dzimuši Jēkabpilī un Krustpilī. Izdomājām, ka, lai jauniešiem interesantāk pasniegtu šos vēstures materiālus, nepietiek ar grāmatu, kuru lasīt. Tāpēc no finiera materiāla izveidojām cilvēka siluetus ar pievienotu bildi, aprakstu un reālo parakstu no arhīviem.

Kā jau iepriekš minēju, jauniešus mēs cenšamies izglītot caur dažādām aktivitātēm, jo pastāstīt ir viens, bet pavisam kas cits ir aizvest, parādīt, likt iejusties lomā. Caur procesu un aktivitātēm ļaut izjust vēsturi. Katru gadu svētdienā starp Lāčplēša dienu un 18.novembri mēs Sūnās rīkojam Lāčplēša skrējienu, pēc kura ar savu aktivitāti var atbalstīt Lāčplēšus. Svētdienā, kas ir pirms Lāčplēša dienas, mēs parasti rīkojam Lāčplēša karavīru kapu vietu sakopšanas talkas. Informāciju par pasākumiem mēs izplatām caur sociālajiem tīkliem un mājas lapā Krustpils.lv.  ”

Biedrības arhīvos ir savākta vesela kaudze ar dažādiem atmiņu stāstiem, gan pierakstu veidā, gan video sižetos un foto. Normunds aicina ikvienu, kurš vēlas un kuram ir ko stāstīt, dalīties ar saviem atmiņu stāstiem, lai tie nepazustu.

Sarunas laikā, Normunds stāstīja aizraujošus stāstus par vēsturi, par pieredzi, kurā dalījušies cilvēki, kuri pieredzējuši šos vēstures posmus. Informācija plūda, kā no atvērtas grāmatas, taču tā bija daudz aizraujošāka, kā skolas vēstures grāmatu lapaspusēs drukātā. Atmiņu stāsti, kuri nosēdušies biedrības vadītāja atmiņā, liek ar interesi klausīties viņā, aizvedot daudz gadus senā vēsturē, kad mūsu senči ir cīnījušies par Latviju, par mūsu šodienu.

Lepojamies, ka mūsu vidū ir cilvēki, kas vēl joprojām nerimstoši un aizrautīgi rūpējas par Latvijas varoņu cildināšanu un vēstures liecību saglabāšanu, lai nodotu to nākamajām paaudzēm.

Santa Kūlīte
Jēkabpils NVO resursu centrs