Brīvprātīgie jaunieši no Eiropas gatavojas Ziemassvētkiem kopā ar Jēkabpils iedzīvotājiem

Katru gadu Ziemassvētku gaidīšanas laiks nāk kopā ar gaišām domām, sirsnību un vēlmi darīt un radīt kopā.

Šogad Jēkabpils iedzīvotājiem ir dota neparasta un aizraujoša iespēja –  gatavoties Ziemassvētkiem kopā ar jauniešiem no dažādām valstīm. Viņi pie mums ir nonākuši Jēkabpils NVO Resursu centra koordinētā Erasmus+ Eiropas brīvprātīgā darba projekta  „Volunteers’s discovery”  ietvaros un jau kādu laiku strādā un mitinās Jēkabpilī. Jaunieši pie mums ir iejutušies un labprāt darbojas kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, reizē gūstot arī pieredzi un zināšanas paši priekš sevis. Nav nozīmes – Tu esi bērns, jaunietis vai seniors – gaidīts ir ikviens darboties gribētājs.

Katru nedēļu Eiropas brīvprātīgie jaunieši organizē „Radošās ceturtdienas senioriem” dienas centra „Kopā būt” telpās, kur kopā ar vecāka gadagājuma ļaudīm veido dažādas dekorācijas un radošus mākslas darbus. Tas ir ieguvums ikvienam iesaistītajam, jo sadarbojoties dažādām paaudzēm un kopīgi kaut ko radot, ir iespējams pilnveidot savas komunikācijas prasmes, lieliski pavadīt laiku un piepildīt sirdi ar siltām jūsmām. Tas jo īpaši nozīmīgi ir šajā Ziemas saulgriežu pirmssvētku laikā, kad ikvienam vajadzētu meklēt un radīt noskaņu ārpus ikdienas darāmajiem darbiem. Paraudzīties apkārt un pamanīt iespēju, kā kopā ar citiem radīt svētkus.

Katru otro ceturtdienu dienas centrā „Kopā būt”” norit  „D.I.Y. klubiņš” (Dari pats klubiņš), kurā brīvprātīgie jaunieši aicina visu paaudžu pārstāvjus kopā veidot radošus darbus, piemēram, apgleznot stikla pudeles vai veidot Ziemassvētku dekorācijas.

Ja arī Tu vēlies izmantot iespēju un radīt svētku noskaņu kopā ar citu kultūru pārstāvjiem, tad Tev vēl ir iespēja – 10. decembrī plkst. 17:30 dienas centra „Kopā būt” telpās aicinām pievienoties čaklo roku pulciņam un darboties kopā ar jauniešiem no Eiropas. Šoreiz tēma būs „Pašgatavoti papīra dāvanu maisiņi”. Seko līdzi informācijai Jēkabpils NVO resursu centra mājas lapā www.jekabpilsnvo.lv vai Facebook.com – Jēkabpils NVO resursu centrs EVS volunteer team.

Radošo darbnīcu klubiņam ir  jau daži patstāvīgie apmeklētāji.

 Kāda kundze vārdā Ilze saka:

„Man patīk, ka viņi pieņem visa vecuma cilvēkus. Es tiešām nāku un darbojos kopā, jo viņi ir draudzīgi gan pret mums, gan savā starpā. Nāku arī tāpēc, lai mazbērniem vēlāk parādītu, ko esmu pagatavojusi un iemācītu viņiem ko jaunu. Man patīk šie jaunieši, noteikti nākšu vēl uz citām nodarbībām.”

Kā Ziemassvētkiem gatavojas brīvprātīgo jauniešu dzimtajās valstīs un viņu ģimenēs?

Indre no Lietuvas: 

„Cilvēki mēdz sajust patieso šī perioda garu pēc Ziemassvētku eglīšu uzstādīšanas pilsētu centros un mājās. Adventes sezonu Lietuvā vispatiesāk novērtē īstie kristieši. Līdz Ziemassvētkiem šie cilvēki pieturas pie dažiem noteikumiem, piemēram – neēd gaļu piektdienās. Tomēr arī pārējie, kuri nedodas uz baznīcu katru svētdienu, jūt, ka šis ir miera, koncentrēšanās un labestības laiks. Tāpēc mēs ar brāli bērnībā vienmēr vēlējāmies radīt pozitīvu ietekmi uz citiem. Mūsu māte mums stāstīja – ja jūs uzvedīsieties slikti un muļķosieties, Santa Klaus pie jums neatnāks.

Visiem Lietuvas iedzīvotājiem (gan kristiešiem, gan pārējiem) visbūtiskākā Adventes sezonas diena ir Ziemassvētku vakars (Kūčios). Vakarā mēs baudām divpadsmit ēdienus (vienu par katru Jēzus sekotāju), kuros nedrīkst būt gaļa. Mēs, galvenokārt, gatavojam ēdienus no zivīm. Jo īpaši mums patīk mazās, saldās smalkmaizītes – kūčiukai (zemāk attēlā). Parasti ir saklāta viena papildus vieta – tā ir domāta ģimenes loceklim, kurš ir aizgājis mūžībā. Pēc mielasta mana ģimene vienmēr atstāj ēdienu uz galda visu nakti, tādēļ, ka aizgājušie ģimenes locekļi varētu atnākt.

Kā bērnu, mani biedēja kāda pārliecība – kad pienāk pusnakts Ziemassvētku vakarā, tad visi dzīvnieki spēj runāt. Tos nedrīkstēja iet un ar nolūku klausīties, jo tad vēlāk varētu nomirt.

Es patiešām ļoti mīlu Ziemassvētku vakaru, jo šajā laikā visi sapulcējas kopā, lai novērtētu viens otru, visbiežāk pēc ilgas neredzēšanās. Ziemassvētku dienā Lietuvieši parasti aicina pie sevis ciemos viesus, taču Ziemassvētku vakars, galvenokārt, ir domāts tikai ģimenes locekļiem. ” 

Mariona no Austrijas:

„Esmu brīvprātīgā no Austrijas. Mūsu Ziemassvētku svinēšana ir diezgan līdzīga ar Latviju, piemēram, Adventes laiks. Austrijā mēs arī iededzam vienu svecīti  katrā Adventes svētdienā. Bērni saņem Adventes kalendāru, kurš sastāv no 24 iedaļām ar šokolādīti katrā no tām – pa vienai katru dienu no 1. Līdz 24. decembrim. Atšķirība, kuru esmu pamanījusi, ir 5.decembris, kura pie mums Austrijā ir Krampus diena. Krampus ir Svētā Nikolaja pretstats, viņš izskatās ļoti biedējošs, ar ragiem uz galvas. Ja bērns uzvedas slikti, tad Krampus atnāks pie viņa un sodīs par viņa nepaklausību. Taču, ja pretēji – bērns uzvedas labi, tad saņem dāvanu 6.decembrī no Svētā Nikolaja. Nedēļas nogalē pēc Krampus dienas notiek daudz parādes. Parādēs piedalās cilvēku grupas no dažādiem apkārtējiem ciemiem vai pilsētām, kuri ir tērpušies kā Krampus, valkājot lielu un smagu masku, kura izskatās biedējoši. Šie maskās tērptie ļaudis cenšas visus nobiedēt, reizēm pat iesit ar kādu zaru, it īpaši tiem, kuri uzvedas slikti.

Austrijā mēs vienmēr izsaiņojam dāvanas tieši Ziemassvētku vakarā, 24.decembrī. Vēlāk mēs dodamies uz baznīcu, pēc tās apmeklējuma ar ģimeni un draugiem dzeram karstvīnu un punšu. 25. Un 26. decembrī mēs apciemojam savus vecvecākus, kur vienmēr satiekam arī savas tantes, onkuļus, brālēnus un māsīcas.”

Juliens no Francijas

„Esmu brīvprātīgais no Francijas. Mani vecāki nav diez ko tradicionāli, viņi ir ateisti. Radinieki no tēva puses ir marokāņi un, būdami musulmaņi, viņi Ziemassvētkus nesvin. Tādēļ manam tēvam nekad iepriekš nav bijis ne jausmas, kas ir Ziemassvētki, pirms viņš ieradās Francijā un apprecēja manu mammu. Tās dažas Ziemassvētku tradīcijas, kuras ievēroju, nāk no manas franču vecmāmiņas, kura bija katoliete. Es, mana māsa, brālēni un māsīcas – mēs palīdzējām viņai ar nelielām skulptūriņām reproducēt Jēzus dzimšanas ainu. Es nezinu vai tā ir katoļu tradīcija, vai arī citu kristīgo ticību tradīcija. Mums ir liels staļļa modelis ar trīs Magi karaļu statujām (Melchior, Balthazar, Caspar), Mariju, Jāzepu un Jēzus bērnu, vēl arī daži dzīvnieki no staļļa. Es atceros, ka man patika to darīt tāpēc vien, ka tas lika justies vecmāmiņai laimīgai. Viņa arī devās uz baznīcu Ziemassvētku vakarā.

Tāpat kā citur, arī mēs uzstādām Ziemassvētku egli katrā pilsētā. Kāds pieaugušais vienmēr bija ietērpies Santa Klausa kostīmā, lai izdalītu dāvanas (līdz es aptuveni 5 vai 6 gadu vecumā sapratu, ka zem kostīma ir paslēpies mans tēvs. Par daudz iedegusi ādas krāsa Santa Klausam, kurš kā zināms, dzīvo Lapzemē nevis Marokā.) Es domāju, ka Francijā Ziemassvētkos tradīcijām bagātākais ir ēdiens. Mēs liekam galdā „foie gras ” (īpaša franču pastēte), dažādas jūras veltes, un tītaru ar kastaņiem vai vistu sarkanvīna mērcē. Dažas cietās desas un kādu vīnu, kādreiz arī šampānieti. Pieaugušie mēdz iedzert un uzkost arī nedaudz pirms ēšanas, mēs to saucam par aperitīvu. Tā ir kā iesildīšanās. Man vienmēr ir bijis arī Adventes kalendārs ar šokolādītēm.

Tāpat kā visur Eiropā, arī pie mums ir daudz Ziemassvētku tirdziņu. Mēs parasti atzīmējām Ziemassvētkus kopā ar manu franču vecmāmiņu. Normālā gadījumā, kad Ziemassvētkus svin gan tēva, gan mātes radi – dodas pie abu pušu vecvecākiem. Kopš mana vecmāmiņa ir aizgājusi mūžībā, mēs ar radiniekiem vairs nesanākam kopā. Tas man šķiet skumji, jo man kā ateistam Ziemassvētkos visvairāk patīk kopā sanākšana, maltīte un, protams, dāvanas. Šī paša iemesla pēc es atzīmēju svētkus kopā ar marokāņu ģimeni.

Ani un Hasmika no Armēnijas:

„Mēs – Hasmika un Ani – esam no Armēnijas. Mēnesi pirms svētkiem ikviens jau sāk gatavoties – pērk pārtiku, dāvanas, veido dekorācijas. Mēs vispirms svinam Jauno gadu 31.decembrī, tādēļ mums brīvdienas sākas 31.decembrī, 6. janvārī mēs svinam Ziemassvētkus. Mēs gatavojam daudz ēdienu ar gaļu, saldumus, augļus un riekstus. 31.decembra naktī mēs esam, galvenokārt, ar ģimeni, gaidām, kad prezidents mūs visus apsveiks TV kanālos, pēc tam mēs sākam mielastu, dejas un uguņošanu. No 1. Janvāra mēs ceram sagaidīt viesus, kā arī sākam saiņot vaļā dāvanas. Tā ir tradīcija doties no mājas uz māju, lai cienātos ar saldumiem un dzērieniem. Visbeidzot 6.janvārī mēs atzīmējam Ziemassvētkus, gatavojam zivi un rīsu plovu, klāt dzerot vīnu. Apmeklējam baznīcas, no tām līdzi paņemot sveces. Mums nav Adventes laika, jo mums Ziemassvētki ir pēc Jaunā gada, kā vecajā kalendārā.  Vēl mums ir tradīcija svinēt Veco Jauno gadu 13. Janvārī – aizvadot veco gadu un ar sveikšanu sagaidot jauno. Mums abām, Ani un Hasmikai, vēl ir  tradīcija 3. vai 4. janvārī atzīmēt svētkus draugu lokā.

Lai Jums priecīgi Ziemassvētki un laimīgs Jaunais gads.”

   Rakstu sagatavojusi un no angļu valodas tulkojusi
Santa Kūlīte
NVO resursu centrs