Jēkabpils NVO resursu centrs piedalās Rīgas konferencē “Brīvprātība – mans sirdsdarbs”

Lai atspoguļotu būtiskāko brīvprātīgā darba sasniegumos un  aktualitātēs, kā arī diskutētu un iezīmētu tālākos jomas attīstības virzienus, 13.novembrī Rīgā, VEF kvartāla Kamerzālē, norisinājās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Latvijas simtgades svinību zīmē rīkotā brīvprātīgā darba konference „Brīvprātība – mans sirdsdarbs”, vienkopus pulcējot brīvprātīgā darba organizatorus un veicējus no visas Latvijas.

Koferencē piedalījās vairāki “Jēkabpils NVO resursu centrs” pārstāvji, jo biedrība ir aktīva brīvprātīgā darba idejas popularizētāja, par ko pērn saņēma NVA gada balvu, un arī NVA administrētās vietnes www.brivpratigie.lv reģionālais koordinators.

Kāpēc kļūt par brīvprātīgo? 

Ir daudz iemesli, kādēļ cilvēki izlemj kļūt par brīvprātīgo. Parasti viņi vēlas dot citiem ko labu un panākt izmaiņas viņu dzīvē. Neatkarīgi no tā, kas kalpojis par motivāciju, šī dod neskaitāmus ieguvumus. Darīdami brīvprātīgu darbu, mēs palīdzam atsevišķiem cilvēkiem, sabiedrībai un videi.(..). Vēlos pateikties ikvienam brīvprātīgajam, kurš jau ir atradis sevī vēlmi ziedot savu enerģiju un laiku, lai bez atlīdzības nāktu talkā kādam cilvēkam, kādam pasākumam, šādi padarot mūsu visu dzīvi labāku! Ceru, ka šo cilvēku piemērs kalpos par iedrošinājumu citiem,” tā, atklājot konferenci, bija teikts Labklājības ministra Jāņa Reira uzrunā, kuru nolasīja pasākuma vadītājs Kristaps Tālbergs.

Jauniešiem brīvprātīgais darbs pavisam noteikti ir lieliska iespēja, lai sevi realizētu, daudzpusīgi un lietderīgi pavadītu laiku, iegūtu jaunus draugus, prasmes un zināšanas. Brīvprātīgajam darbam ir ļoti pozitīva “piegarša” un tas var būt kā modes aksesuārs, ar kura palīdzību izcelt savu personību citu vidū. 

NVA direktore Evita Simsone uzsvēra: “Mūsu vidū brīvprātīgo ir daudz, bet daudz vēl iespēju katram pašam iesaistīties. Šajā valsts svētku laikā mēs daudz dzirdam par patriotismu, par to, kā tika izcīnīta Latvijas brīvība. Jau tajos laikos, kad vīri devās kaujas laukā, radās arī brīvprātīgo darbs: sievietes apvienojās kustībā, lai palīdzētu mūsu kareivjiem izcīnīt brīvību, mūsu šodienu.”

E.Simsone atgādināja, ka 24.novembrī Rīgā, kā ik gadu, tiks sumināti visas Latvijas brīvprātīgā darba veicēji. Bet, ņemot vērā, ka šogad svinam valsts simtgadi,  5.decembrī arī Latvijas reģionos tiks aicināti un pulcēti reģionu brīvprātīgie, lai viņiem pateiktos.

Jelgavas pieredzes stāsts

Ar ļoti veiksmīgu un interesantu pieredzi brīvprātīgā darba jomā dalījās Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Linda Vovere.

L.Vovere izklāstīja, ka Jelgavā šobrīd tiek nodarbināti 278 brīvprātīgie, un populārākās jomas, kurās brīvprātīgie nodarbināti, ir:

  • kultūras, izglītības un sporta joma
  • sociālā joma un labdarības pasākumi
  • vides un dabas aizsardzība.

Speciāliste atzina, ka ļoti lepojas ar jelgavnieku aktivitāti brīvprātīgā darba jomā un pastāstīja, ka jauniešu iesaistei brīvprātīgajā darbā viņi veic regulāras aktivitātes, veidojot seminārus, sanāksmes un braucot pārstāvēt un prezentēt šo jomu gan uz skolām, gan citām vietām, kur var sastapt jauniešus. Kā neatņemamu un ļoti nozīmīgu platformu, ar kuras palīdzību uzrunāt brīvprātīgos, L.Vovere izcēla visiem zināmos populārākos mūsdienu sociālos tīklus un saziņas līdzekļus (Facebook, Draugiem.lv, Whatsapp, Brīvprātīgie.lv).

Iedvesmai kā ļoti interesantu un veiksmīgu brīvprātīgo aktivitāti L.Vovere minēja laikraksta “Jelgavas Vēstnesis“ ielasīšanu ar mērķi sniegt iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem noklausīties šo laikrakstu audioformātā.

 Vērienīgākais darbs brīvprātīgo iesaistē

Dziesmu un deju svētku brīvprātīgo koordinatore Daiga Livčāne konferencē iepazīstināja klātesošos ar vērienīgāko pēdējā laika notikumu  ne tikai no Latvijas kultūras skatu punkta, bet arī  brīvprātīgā darba iesaistes ziņā apjomīgāko pasākumu.

D.Livčānes pieredzes galvenie stūrakmeņi:

  • organizācijām nav jābaidās pašām uzrunāt sev nepieciešamos brīvprātīgos, jo ne vienmēr piesakās atbilstoši pretendenti;
  • pirms darbu veikšanas noteikti nepieciešams noorganizēt klātienes interviju, lai abas puses saprastu viena otras mērķus un vajadzības;
  • ir ļoti jāizvērtē, kā sadalīt darbus un, ko uzticēt katram brīvprātīgajam individuāli.

Kā veiksmīgāk organizēt brīvprātīgo darbu?

Vērtīgus padomus no tiesiskā regulējuma puses pasākumā sniedza juriste, Rīgas Stradiņa Universitātes docente Kitija Bite, savā prezentācijā stāstot par līgumu slēgšanu ar brīvprātīgajiem, kādi likuma projekti un normas regulē šo jomu un citu informāciju par brīvprātīgo iesaisti pasākuma vai projekta īstenošanā.

Noslēdzot konferenci, uzstājās Brīvprātīgie.lv veidotājs un vadītājs Ints Teterosvkis, kurš savā runā izklāstīja galvenos platformas www.brīvprātīgie.lv  mērķus, sasniegumus, priekšrocības, pieminot, ka nākotnē šo platformu paredzēts pilnveidot un attīstīt gan tehniski, gan paplašināt sadarbības partneru un lietotāju skaitu.

Konferences laikā tika apspriesti daudzi brīvprātīgo kustībai aktuālie jautājumi – gan brīvprātības vēsture Latvijā, gan brīvprātību regulējošā likumdošana un tās pilnveidošanas ierosinājumi, gan brīvprātīgo ieguldījums valsts ekonomikā un brīvprātības loma sabiedriskā labuma darbos visdažādākās dzīves jomās, tostarp lielo pasākumu rīkošanā, veselības un sociālās aprūpes iestādēs, cilvēku ar invaliditāti atbalstā, nevalstisko organizāciju darbībā un citur. Konferences laikā brīvprātīgie varēja arī uzdot ekspertiem jautājumus, iesaistīties diskusijā, noskaidrot risinājumus kādām ar brīvprātīgā darba organizēšanu saistītām praktiskām situācijām.

Konference deva plašu ieskatu brīvprātīgo darba ikdienā pie mums, Latvijā, kā arī nozīmīgu atziņu, ka brīvprātība dod ļoti vērtīgu pienesumu sabiedriskajam labumam un cilvēcības attīstīšanai katram sevī. Nav robežu tam, lai darbotos kā brīvprātīgais, jo tas ir sirdsdarbs, ir tikai jāraugās uz pasauli ar atvērtu sirdi un godaprātu. Ar katru gadu brīvprātīgo skaits pieaug, bet par to, lai šī pozitīvā tendence paliktu nemainīga, esam atbildīgi mēs paši – sabiedrība un katrs indivīds.

Konferences „Brīvprātība – mans sirdsdarbs” videoieraksts un prezentācijas drīzumā būs pieejamas NVA tīmekļavietnē un portālā www.brivpratigie.lv. Tiešraides translācija vēl ir aplūkojama arī Facebook.com – Brīvprātīgie.lv profilā.

Santa Kūlīte
Jēkabpils NVO resursu centrs

Konferences dalībnieku atziņas:

Ligita Upīte, “Jēkabpils NVO resursu centrs” valdes priekšsēdētājas vietniece:

Konfereces programma bija sadalīta trīs daļās: Brīvība, Prāts un Sirds. Man patika, ka bija dažādi pieredzes stāsti. Viena no pasaules atpazīstamākajām organizācijām biedrība  “Latvijas Sarkanais Krusts”, kam šogad  aprit 100 gadi, dzīvē iet  ar saukli: palīdzēt šeit un tagad! Latvijā viens no pieredzes bagātākajiem brīvprātīgā darba organizatoriem ir Bērnu slimnīcas fonds.  Mēs, Jēkabpils NVO resursu centrs, esam viesojušies Vecāku mājā, uzklausījuši centra vadītāju par to ikdienu, kur vecāki gaidot, pavadot, rūpējoties, pārdzīvojot par bērniņa veselību, ir dalījušies savās sajūtās ar  brīvprātīgajiem.

Šeit brīvprātīgo darbs ir izaicinājums un pārbaudījums, kas ietekmē, maina un pārvērš tā darītāju vairāk nekā to, kam viņš palīdz.

Bērnu slimnīcas fonda Vecāku mājas Brīvprātīgā darba koordinatore Laura Bičkovska dalījās domās par regulāro brīvprātīgo noturēšanu, motivēšanu, par to – kas ir viņu vieglais un sarežģītais ikdienā.  

Interesanti bija dati par aktīvākajām pašvaldībām un pilsētām brīvprātīgā darba organizēšanā. No kopējā Latvijas brīvprātīgo skaita 3601, Jēkabpils ar 145 brīvprātīgajiem ir piektajā vietā kā lielākais oficiāli iesaistīto brīvprātīgo skaits; Rīgā 1315, Daugavpilī 206, Liepājā 247, Jelgavā 212. Toties

Jēkabpils var lepoties kā NVA vietnes www.brivpratigie.lv reģionālais koordinators ar lielāko ievietoto misiju (darba vakances) skaitu – kopā Latvijā 312 vakances, Jēkabpils  ar dažādām  piedāvātajām 68 vakancēm ir 1.vietā, seko Jelgava (58), Rīga (53).

 Lai sajustu konferences dalībnieku noskaņu, katram bija jāizveido – jāizkrāso nelielu puzles gabaliņu, vadoties no savām tā brīža krāsu sajūtām. Kopsadarbībā veidojās skaits, krāsains dekors.

Ints Teterovskis, kas ir NVA Brīvprātīgie.lv vadītājs un Latvijas brīvprātības idejas autors, novēlēja ikkatram Latvijas iedzīvotājs nostrādāt 10 brīvprātības stundas savai pilsētai, savai valstij kā skaistu dāvanu.”

Sergejs Nikaļuks, Pļaviņu novada JIC “Ideja” vadītājs:

“Konference ar augstu pievienoto vērtību jebkuram iesaistītajam – kā brīvprātīgajiem, tā arī brīvprātīgā darba organizētājiem. Tā deva labu iespēju aplūkot vārdu “brīvprātība” plašākā spektrā, apzinot izaicinājumus, sasniegto un perspektīvas brīvprātīgā darba attīstībā visa Latvijā, kas ir nenovērtējams savas sirds un dvēseles ieguldījums labākas sabiedrības veidošanā jau rīt!”