Piedalās sociālās uzņēmējdarbības konferencē Rīgā

Lai informētu sociālās uzņēmējdarbības tēmā ieinteresētos visā Latvijā un dalītos ar jaunāko informāciju, Labklājības ministrija sadarbībā ar biedrību “Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija” 26.septembrī Rīgā, VEF kvartāla Kamerzālē bija noorganizējusi sociālās uzņēmējdarbības konferenci. To apmeklēt pieteicās un tika apstiprināta no organizētāju puses biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.

Pēc Labklājības ministra Jāņa Reira, AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītājas Lienes Reines-Mitevas uzrunām pašreizējo situāciju jomā raksturoja Agnese Frīdenberga, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, likuma par sociālo uzņēmējdarbību (SU) līdzautore un jomas pētniece. Cita starpā A.Frīdenberga informēja, ka SU aizsākums bijis kā darba integrācijas uzņēmumiem; 2011.gadā Eiropas Komisijai pieņemot Sociālā Biznesa iniciatīvu, tā pavēra ceļu SU attīstībai Eiropā. Šobrīd vispozitīvākie dati ir par Lielbritāniju, kur, pēc 2017.gada ziņām, šobrīd darbojas ap 70 000 SU, kas dod darbu aptuveni 1 miljonam cilvēku, apgrozot 24 miljardus GBP gadā. Ne visās valstīs šobrīd ir SU likumregulēšana, bet mums šobrīd tāda ir – Latvijā likums par SU stājies spēkā 2018.gada 1.aprīlī. Piemēram, Itālijā likums sociālajiem kooperatīviem darbojas jau 27 gadus.

Sociālās uzņēmējdarbības šībrīža raksturojums

Kā lielākos jomas izaicinājumus A.Frīdenberga minēja četrus: SU atpazīstamību pārējo uzņēmumu vidū, politisko atbalstu, finanšu līdzekļu pieejamību pēc šobrīd darbojošamies ESF projekta noslēguma 2022.gadā un SU spēju stiprināšanu – tie bieži izauguši no nevalstiskajām organizācijām, un šī iemesla pēc ir grūtības iedzīvināt SU darbībā biznesa domāšanu, kā tas raksturīgi visā Eiropā.

Vēsturiski SU attīstība Latvijā iesākās, veidojoties hibrīdorganizācijām, kad atsevišķu NVO darbība kļuva raksturīga SU darbības veidam. Pētnieki jau tad norādīja, ka šīs NVO nepieciešams nodalīt. Latvijai raksturīgi, ka pie stipri ierobežotiem finanšu resursiem sabiedrība kļuva aktīvāka un, negaidot valsts atbalstu, piedāvāja savus sociālo problēmu risinājumus.

Šobrīd SU Latvijā var iedalīt četrās kategorijās:

  • Ir ideja, resursi, nav biznesa iemaņu;
  • Atpazīst sociālo problēmu, bet nav biznesa domāšanas un finanšu resursu tās risināšanai;
  • Ir biznesa domāšana, redz sociālo problēmu, bet nav “sirds” tās risināšanai;
  • Ir biznesa ideja, saredz sociālo problēmu, bet nav risinājumu ilgtspējas.

Latvijas “recepte” SU attīstībai bijusi pakāpeniska: 2014.gada 30.oktobrī tika apstiprināta SU koncepcija; 2015.gadā sāk darbu darba grupa likuma izstrādei; 2016.gadā sākas ESF projekts SU atbalstam; 2017.gada nogalē Saeima pieņēma likumu galīgajā lasījumā, tam spēkā stājoties šogad. Likuma izveidē bijušas vairākas svarīgas izšķiršanās, tostarp par to, kas vispār ir SU – komersants vai aktīva NVO; vai jāveido jauna juridiska forma valstī vai jānosaka atsevišķs statuss jau esošām; jāizveido jēgpilns atlases mehānisms – kam šo statusu piešķirt (Dānijā, piemēram, SU pašdeklarējas), kā arī jāizstrādā kritēriji – kas atšķirs SU no pārējiem.

Sociālie uzņēmumi kā valsts ekosistēma

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis publiski skaidroja – kas un pie kādiem apstākļiem var kļūt par sociālo uzņēmēju. Viņš uzsvēra, ka sociālie uzņēmumi un valsts, arī uzsāktais ESF projekts SU atbalstam ir kā vienota ekosistēma, kas kopā savstarpēji izglītojas.

Uzsāktā ESF projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” mērķis ir atbalstīt ap 200 šīs jomas uzņēmumus to darbības uzsākšanai. Līdz 2018.gada beigām pieteikumus granta saņemšanai var iesniegt arī tās NVO, kas līdz likuma spēkā stāšanās dienai 2018.gada 1.aprīlī reģistrējušās kā pasākuma dalībnieki – no 98 šādi reģistrētiem dalībniekiem ALTUM grantu saņēmis jau 21. I.Lipskis arī norādīja uz riskiem, kas jāņem vērā katram granta saņēmējam, tomēr aicināja nenobīties no prasībām, bet gan konsultēties par dažāda veida neskaidrībām gan ministrijā, gan ALTUM. Šai nostājā vņu savā prezentācijā atbalstīja arī ESF projekta vadītājs Juris Cerbulis.

Kā saņemt finansu atbalstu

Madara Dambe – Krastkalne, AS “Attīstības finanšu institūcija ALTUM” Programmu attīstības departamenta vadītāja informēja gan par granta saņemšanas iespējām, procedūru, gan par šībrīža situāciju ESF projektā. No kopējā finansējuma 14 920 206 eiro, t.sk. Eiropas Sociālā fonda finansējums 12 682 175 eiro, valsts budžeta finansējums 2 238 031 eiro, šobrīd ir izsniegti granti 1,8 miljonu eiro apmērā.

Būtiski ir izprast granta saņemšanas secību pa soļiem, atzina M.Dambe – Krastkalne, sniedzot samērā detalizētu informāciju. Iezīmējot līdz šim saskatītos pieteikumu trūkumus, viņa raksturoja, ka tie ir:

  • Iesniedzējam nav skaidra redzējuma par pašu biznesu;
  • Vāji finanšu aprēķini;
  • Nepilnīgi aizpildīti dokumenti, norādīta pretrunīga informācija.

Tomēr pat atkārtota vēršanās ALTUM nekādā gadījumā nav uzskatāma par neveiksmi – ar pretendentiem tiek strādāts, līdz biznesa ideja top skaidri attīstīta. M.Dambe – Krastkalne iesaka sociālajiem uzņēmējiem iesākumā neatvēzties pārāk plaši, sākt pieticīgāk. Šobrīd vidējais izsniegtā granta apjoms ir aptuveni 86 tūkstoši eiro, ko speciāliste vērtē kā augstu atbalsta apjomu biznesa uzsācējiem.

Maksimālais granta saņemšanas ilgums ir noteikts 2 gadi. Granta apjoms no jauna dibinātiem uzņēmumiem ir 20 tūkstoši eiro. Ja uzņēmums darbojies ilgstošāk, tiek vērtēti gan uzņēmuma vecums, gan iepriekšējo gadu apgrozījums vai bilances vērtība. Detalizēta granta apjomu var noteikt, iepazīstoties ar Labklājības ministrijas mājaslapā ievietotu informāciju: http://www.lm.gov.lv/text/3226 .

Pieredze iedvesmo

Konferencei vēršoties uz nobeiguma pusi, trīs sociālie uzņēmēji dalījās savos pieredzes stāstos – kā nonākuši līdz domai par savu sociālo uzņēmumu, kā veicas šobrīd, kā izdevies sastrādāties ar tēmu izveidotajā ekosistēmā?

Valters Krētainis ir pavisam jauns puisis no Liepājas, SU “KK Original Design” līdzdibinātājs. Valters sāka ar stāstu par savu dzīvi, kas pavisam dabiski novedusi līdz sava uzņēmuma dibināšanai. Iepazinies ar meiteni, kas tagad ir viņa sieva, ģimenē nu jau arī meitiņa piedzimusi. Sievai, tai laikā draudzenei, ir jaunākais brālis ar īpašām vajadzībām. Redzot viņa ikdienu un problēmas, Valters izglītības iestādes diplomdarbam izvēlējies tēmu par oriģinālu, paša konstruētu pārvietošanās līdzekli jaunietim ar īpašām vajadzībām. Tālāk jau tēma pati piesaistījusi gan labvēlīgus atbalstītājus, gan izglītotājus finanšu lietās. Šobrīd Valters ar skolas biedru kopā radītajā uzņēmumā iecerējuši ražot arī cita veida palīgierīces, kas cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem ļoti atvieglos ikdienu. Valters no Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām ir saņēmis arī apbalvojumu “Latvijas lepnums”.

Cēsu Jaunās pamatskolas stāsts ir mazliet citāds – te jūtams profesionāļu piesitiens, kuriem sociālā uzņēmuma dibināšana bijis vien loģisks solis savas identitātes veidošanā. “Mēs vēlējāmies paātrināt pārmaiņas izglītībā, nodrošinot to mūsu bērniem, mainot pieeju viņu izglītošanā,” stāsta Dana Narvaiša, skolas attīstības vadītāja. Cēsu Jaunās pamatskolas pārstāves atzīst, ka ir ļoti daudz vienam ar otru jārunā un jāmainās idejām, uzskatiem, domām, tikai tad panākams atbilstošs rezultāts.

Vispazīstamākais stāsts ir Andrim Bērziņam, Latvijas Samariešu apvienības direktoram. Apvienība strādā jau sen, ir pietiekami liela, ar vairāk kā 800 darbiniekiem, 500 brīvprātīgajiem un 6 miljonu apgrozījumu. Tāpēc stāsts par mobilo aprūpes kabinetu, kas var aizbraukt līdz vistālākajiem Latvijas nostūriem, ir tikai viena epizode apvienības darbā par veiksmīgu finanšu granta izmantošanu.

Diskusijas un jautājumi, kas nenorimuši tika uzdoti runātājiem visā pasākuma garumā, noslēdz konferenci. Laiks ārā ir vējains un nemierīgs, ceļš uz Jēkabpili nav tuvais, tāpēc nākas nedaudz saīsināt manu klātbūtni pasākumā. Mājup dodos ar pārliecību, ka sociālā uzņēmējdarbība ir veiksmīgi uzsākusi savu ceļu Latvijā. Ir zināmi atbalsta un padomdevēju ceļi, kas ejami, ja izdomājam šai virzienā doties. Jēkabpilī tēma 2018.gadā ir aktualizēta biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” realizētajā NVO fonda programmā. Biedrība arī reģistrējusies kā ESF projekta pasākuma dalībnieks, tomēr joprojām domājam – cik riskants un nepieciešams tas mums kā biedrībai ir. Biedrība “Domus” šobrīd arī uzsākusi aktivitātes šai lauciņā, nodibinot SIA, kas reģistrēta kā sociālais uzņēmums. Arī “Domus” mēģina palīdzēt citiem ar padomu sava SU izveidošanā, jo to var darīt jebkurš. “Domus” ir Audžuģimeņu atbalsta centra pakalpojuma sniegšanas izveidošanas ceļā.

Redzēs, kā mums visiem šai jomā sekmēsies Jēkabpilī!

Agita Pleiko
Biedrība “Jēkbapils NVO resursu centrs”