Latviešu jaunietes brīvprātīgā darba vasara Rumānijā

EVS brīvprātīgie, Baja Mare, Rumānija

Augusta beigās no sava brīvprātīgā darba piedzīvojuma atgriezās Diāna Siliņa. Jauniete ar biedrības „Jēkabpils NVO resursu centrs” starpniecību divus vasaras mēnešu pavadīja Rumānijā projektā „To Go There TOGETHER”. Neliels ieskats, kā viņai gāja un ko ieguva šajā projektā.

Diānas stāsts. IERAŠANĀS

Es pavadīju divus mēnešus Rumānijā, brīvprātīgā darba ietvaros. Un ļauj man tev pastāstīt kā tas izmainīja manu dzīvi. Tas ne tikai man deva jaunu pieredzi, bet arī ļāva man salikt savu dzīvi pa plauktiņiem. Divi mēneši nešķiet daudz, bet priekš savām pārdomām pietiek vien dažās sekundēs iegūt kaut ko, kas pagroza tavu dzīves ceļu citā virzienā.

Pirms došanās nezināju – ko gaidīt, vien to, ka mana dzīves vieta būs mazā pilsētiņā vārdā Baia Mare, Rumānijas ziemeļos, tālu prom no lielajām pilsētām un lidostām. Tik tālu, ka vispirms vajadzēja ielidot Budapeštā, Ungārijā, un tad piecas stundas braukt līdz galamērķim. Nebija pirmā reize, kad lidoju viena uz iepriekš neredzētu vietu, tāpēc biju vien patīkamā sajūsmā līdz pašai pilsētiņai. Pirmais, ko pamanīju, bija, protams, kalni visapkārt. Man kā cilvēkam no pilnīgi plakanās Latvijas tas bija apbrīnojami – visapkārt kalni! Diemžēl šis sevi parādīja uz viļņainajiem ceļiem un manas sliktās dūšas. Nonākot līdz mums sagatavotajam dzīvoklim, iepazinos ar vēl piecām meitenēm no Spānijas, Francijas, Portugāles, Anglijas un Vācijas. Vēlāk arī ar pārējiem četriem puišiem.

Diānas stāsts. BRĪVPRĀTĪGAIS DARBS

Mūsu darba dienas sastāvēja no aktivitāšu plānošanas bērniem un savas valsts prezentēšana pārējiem projekta dalībniekiem. Biju jau sagatavojusies un paņēmusi līdzi pusi čemodāna ar dažādiem latviešu ēdieniem. Tas man palīdzēja izcelties starp pārējiem no citiem jau labāk zināmajām valstīm. Lai gan man jau iepriekš bija pieredze ar bērniem, bet šoreiz uzzināju, ka bērniem nav pat svarīgi, ja tu nerunā viņu dzimtajā valodā! Galvenais, ka gribi spēlēties ar viņiem un esi ieinteresēts veidot dažādas aktivitātes. Man bija izdevība parādīt tipiskas latviešu spēles, tāpat kā viņi atrādīja savējās.

Diānas stāsts. CEĻOŠANAS ŠARMS

Castelul Peles, Sinaija, Rumānija

Starp visiem darbiem un aizņemto laiku mums tomēr bija brīvas nedēļas nogales, kā arī divas ekstra brīvas dienas mēnesī, kuras izmantojām projekta pēdējā nedēļā. Mums bija iespēja apskatīt plašo Rumāniju. Ar jauniegūto ceļošanas partneri un domubiedru Blasu, puisi no tālās un saulainās Spānijas, aizbraucām uz Salinas Turdas sāls raktuvēm, Brašovu un, protams, visiem zināmo Drakulas pili. Vēl pēdējā nedēļā izbraucām cauri Bratislavai, Vīnei un Budapeštai. Vēl nekad nebiju bijusi tik daudz valstīs tik īsā laikā, kur sapratu, ka šāda ceļošana nav nemaz tik sarežģīta.

Diānas stāsts. IEGUVUMI

Kopumā šajos divos mēnešos sapratu, ka varu būt daudz neatkarīgāka nekā man likās. Tas bija arī laiks, kad sapratu, ka nevajag baidīties no nākotnes un maniem lielajiem sapņiem. Kā arī, lai gan biju vecākā šajā projektā, es ieguvu daudz svaigu dzīves skatupunktu no manām astoņpadsmitgadīgajām dzīvokļa biedrenēm.

Protams, bija skumji doties prom, šķita, ka tikai divi mēneši, bet sajūta, ka te esi bijis daudz vairāk. Tagad meklēju jaunu projektu ilgākam laikam. Lai kādus cilvēkus satiku šajā ceļā, es pilnīgi noteikti nenožēloju, ka izvēlējos viņus satikt!