Piedalās NVO un Ministru kabineta konferencē Rīgā

Latvijas valsts Tieslietu ministrijas Sarkanajā zālē 29.augustā notikušajā ikgadējā nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības Memoranda īstenošanas padomes organizētajā konferencē šoreiz no Jēkabpils piedalījās biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” valdes priekšsēdētājas vietniece Ligita Upīte (foto pirmā no kreisās).

No Rīgas pārvestas vairākas atziņas, iegūts plašāks redzējums par NVO situāciju valstī. Diemžēl ne visas atziņas ir NVO sektoram pozitīvas – Memoranda padomes vadītāja vietniece, biedrības “Ascendum” vadītāja Zaiga Pūce savā atklāšanas uzrunā iezīmēja vairākas negatīvas vēsmas, ko esam sajutuši jau arī Jēkabpilī.

Publicējam daļu no Z.Pūces uzrunas, viss teksts pieejams šeit

“..Esam pārvērtējuši pilsoniskā sabiedrības iesaistes iespējas, dialoga kvalitāti un aktivitāti. Kā jau bieži tas mēdz būt, nopietnā izvērtējuma iemesls ir problēmas, ar kurām aizvien vairāk saskaras NVO sektors, proti, ilgstošs finansējuma trūkums nevalstiskām organizācijām, kas izpaužas kā:

  • jaunā fondu perioda Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta iztrūkums,
  • NVO fonda nelielais finansējums,
  • pastāvīga Finanšu ministrijas vēlme ierobežot NVO saimniecisko darbību,
  • un nodokļu reformas rezultātā zaudētā ziedojumu atbalsta sistēma ziedotājiem.

Turklāt finansējums līdz NVO nonāk smagnējā un lēnā, īpaši birokrātiskā veidā. Te īpaši jāizceļ Sabiedrības integrācijas fonda darbības modelis, kas ir tālu no vēlamā.

Dialogs un sadarbība ar NVO paliek formāls – gan valsts pārvaldes puse to īsti nevēlas, gan arī finansiāli novārdzinātās NVO to vairs bieži nespēj. Tas viss pamatoti rezultējies ar Latvijas demokrātijas reitinga pazeminājumu: gada sākumā Globālā pilsoniskās sabiedrības organizāciju alianse CIVICUS pirmo reizi Latvijas neatkarības vēsturē ir pazeminājusi Latvijas demokrātijas reitingu no atvērtas uz ierobežotu demokrātiju. Vēl nepatīkamāk ir apzināties, ka šajā tendencē Latvija nav unikāla, tā ir lielāka problēma, kas skar arī citas Eiropas valstis. Vēl pavisam nesen mums šķita, ka drošības vārdā “piegriezta” indivīda brīvība, mediju kontrole, augstskolu brīvdomātāju perēkļu izgaiņāšana un politizētas tiesas ir sastopamas tikai trešās pasaules valstīs, taču šodien mēs redzam, ka tas notiek tepat Eiropā. Tiek vājināta tā jau attīstības sākumposmā esošā pilsoniskā sabiedrība, un diemžēl sekas aizvien plašāk sāk just ikviens, tai skaitā Latvijā.

Tik daudz negatīvām lietām sakrītot vienlaicīgi, nozarei nekas cits neatliek, kā pārvērtēt savas pastāvēšanas nozīmi un tālākās eksistences iespējamību. Un mēs to darām.

Nedrīkst aizmirst pašus pamatus, ka tieši nevalstiskās organizācijas ir tās, caur kurām indivīdam ir visvieglāk realizēt savas pilsoņa tiesības un arī pildīt savus pilsoņa pienākumu. Neatkarīgi mediji un tiesas, viedokļu plurālisms, tolerance un indivīda pašnoteikšanās ir demokrātijas pamats un pilsoniska sabiedrība nevalstiskā sektora formā ir tā, kas to sargā. Sargā, lai mēs būtu patiešām brīvi brīvā valstī. Diemžēl NVO sektorā aizvien vairāk ir jūtamas sekas tam, ka pilsoniskā sabiedrība ir ilgstoši atstāta novārtā. To spilgti apliecina arī populisma ātrā un vieglā ienākšana Latvijā. Pilsoniskā sabiedrība, pilsoniskā aktivitāte un tās apziņa šobrīd ir vāja.”

Pēc uzrunām sekoja darbs četrās diskusiju darbnīcās, katrai savā tēmā. Jēkabpils pārstāve iesaistījās diskusijā ”Sabiedrības līdzdalības pilnviede pašvaldībās”. Galvenā atziņa, ka pašvaldības un vietējās sabiedrības sadarbība dažādās vietās Latvijā ir ļoti atšķirīga, bet īpaši svarīgs šai sadarbībai ir komunicēšanas veids. “Ir liela nozīme, kā mūsu pašvaldībai tiek nodota informācija,” komentēja L.Upīte. “Pašā nobeigumā Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji saprata, ka ir jāsasauc pašvaldības, lai tām visu šo LĪDZDALĪBU parādītu, lai sajustu – re, kur ir tas, kā kopsadarboties ar iedzīvotājiem.”

Z.Pūce: “Kāpēc tas viss ir jādara? Mana atbilde ir vienkārša, tas ir jādara, jo mēs visi ilgojamies dzīvot brīvā un patiesi demokrātiskā valstī, mēs vēlamies dzīvot labklājībā un drošībā un gribam, lai tādā valstī dzīvo mūsu bērni. Taču bez izglītotas, pilsoniski aktīvas un atbildīgas sabiedrības tas nekad nenotiks.

Nozaru lobijs, likuma ieviešanas stingra uzraudzība un ekonomiskais labums nav pietiekams, lai motivētu pilsoņus būt lojāliem un vienmēr rīkoties pēc labākās sirdsapziņas attiecībā pret savu valsti. Lai cilvēkos radītu izpratni par to, kāpēc ir jāmaksā nodokļi, kāpēc mums vajadzīgs viedokļu plurālisms, kāpēc mums ir jābūt iecietīgiem un tolerantiem pret līdzcilvēkiem un dažādiem viedokļiem, kāpēc ir jāgrib pašam darīt kaut ko sevis un savas valsts labā, nevis gaidīt, kad to izdarīs kāds cits, cilvēkiem jāapzinās sava pilsoņa atbildība un pienākumi. Un, kad mēs to apzināsimies, tad mums nevajadzēs n-tās uzraugošās institūcijas, kuras kontrolēs pilsoņus, bet gan gluži otrādi, pilsoņi kontrolēs vai lietas notiek viņu un visas sabiedrības interesēs, vai tās ceļ valsts labklājību un stiprina to.

Tāpēc mums ir vajadzīgs stiprināt un veidot pilsoniski aktīvu un zinošu sabiedrību.”

Agita Pleiko
JēkabpilsNVO resursu centrs