Viedoklis: Kāpēc neesam bagāti?

Vislielākais paradokss, kas mani ir pārsteidzis pēdējo gadu laikā, ir nupat ārpus domes priekšsēdētāja krēsla palikušā Leonīda Salceviča žēlošanās intervijā laikrakstos “Jaunais Vēstnesis”, “Ceturtdiena” un laikam jau arī “Radio1” par lietām, kas beidzot nav viņa kontrolē. Tai skaitā – par finansējumu un telpām Jēkabpils nevalstiskajam sektoram.

Absurdi, jo žēlošanās ir par VIŅA atbildības laikā iesāktiem risinājumiem, kas nu pēkšņi ir kļuvuši nederīgi, jo nauda, acīmredzot, noderētu citur, kur pats šobrīd plašu žestu  piedalīties vairs nevar. Paradoksāli, jo izliekas nezinām, ka telpas Jaunajā ielā 39i, bijušajā bērnudārzā “Zvaigznīte”, gadus trīs pats solījās rekonstruēt tieši NVO mājai, par kādu mēs šo ēku kopš tiem “solījumu laikiem” arī iesaucām. Pat naudu budžetā vienugad atvēlēja, tikai darīt neko tā arī neuzsāka, bet zem izdomāta iemesla gada otrajā pusē nogrozīja citām vajadzībām, nepieķeroties pat projektēšanai. Tagad, kad ēkas renovācijas projekts tikpat kā gatavs un varētu sākties remontdarbi vēl viena pamesta nama saglābšanā, nu aizmirsts ir paša solītais un ierunājies “it kā” taupīgums. Papildus visam vēl tēlo Nezinīti, jo šībrīža projekts vairāk paredz pašvaldības administratīvā aparāta loģistikas uzlabojumus, ne NVO būtisku pretimnākšanu – pēc renovācijas uz Jauno ielu 39i paredzēts pārcelt sociālo dienestu, no jauna izveidot reģionālas nozīmes centru cilvēkiem ar garīgo atpalicību pirms un pēc pilngadības sasniegšanas. Šis plāns nebūt nav tik labvēlīgs NVO, atšķiras no sākotnēji cerētā.

Bet visklajāk un drosmīgāk ir operēts ar melīgiem faktiem par Valmieras domes atbalstu savām nevalstiskajām organizācijām, tiražējot novecojušus, paša izdomātus secinājumus, ka Valmiera it kā atbalstot tikai pensionāru organizācijas. Dzirdot to jau pirms gadiem četriem, mēs noskaidrojām, ka Valmiera iet modernāku un inteliģentāku ceļu, uzdevumus savām NVO deleģējot līdz ar finansējumu to veikšanai. Piemēram, reģionālā bērnu krīzes centra “Valdardze” uzturēšanai šogad paredzēti 15 600 eur, bet Dienas aprūpes centra 20 cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem “Stropiņš” darbībai 39 100 eur. Un tie nav visi deleģēšanas līgumi. Līdzīgi rīkojas arī citviet, kur sociālos pakalpojumus nevarētu iedomāties bez NVO.

Viens fakts visā Salceviča publiski paustajā tomēr ir patiess – Valmiera tiešām IR bagātāka par Jēkabpili, tāpēc arī tēriņu solis plašāks un drosmīgāks, nevairoties no inovācijām – lai atceramies īres dzīvokļu pieckorpusu māju būvniecību, kuras teju tiks nodotas ekspluatācijā, jo Valmierā īres dzīvokļu katastrofāli trūkst – cilvēki raujas tur strādāt un dzīvot.

Šai vietā jautājums “Kāpēc neesam bagāti? “ maina rakursu  – kāpēc, Leonīd Salcevič, vienādās sākuma pozīcijās esošās Jēkabpils un Valmiera ŠOBRĪD, pēc 20 Jūsu saimniekošanas gadiem, ir TIK atšķirīgas? Valmiera, kas atrodas atstatu no satiksmes un loģistikas krustcelēm, kurai nav ne naftas, ne gāzes, šodien Jūsu leksikā nes “bagātās” vārdu, bet stratēģisko ceļu krustpunktos esošā Jēkabpils tiek nievāta, ka problemātiski pat ēku sakārtošanai naudu atvēlēt? Un vai “akmens” novelšana viena gada laikā to visu spēj vērst citādāku?

Domāju, ka bijušais mērs lieliski zina – sabiedrības kopējās domāšanas veidu var izmainīt pamazām, lēnām. Tāpēc viņam ir jāpaspēj spēlēt uz stīgām, kas iedzīvotāju prātos skanējušas gadiem, jo tās vēl atpazīs. Tāpēc ar steigu jāsit pa vietām, kur cilvēki vienmēr ir uzdrošinājušies domāt radošāk, patstāvīgāk un atvērtāk.

Valmiera iedrošina joprojām. Negribas būt pārāk skarbai, bet Jēkabpils stāsts ir uz pauzes jau gadiem.

Agita Pleiko,
biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs”
valdes priekšsēdētāja