Ani un Hasmika

Par pirmajiem iespaidiem Latvijā, Jēkabpilī un tās apkārtnē pārdomās dalās Eiropas Komisijas programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” Eiropas brīvprātīgā darba projektā „Volunteer’s discovery” iesaistītās jaunietes Hasmika Petrosjana un Ani Davtjana  no Armēnijas

 Garās dienas un īsās naktis – tas ir kas tiešām neparasts

„Mani sauc Hasmika Petrosjana, esmu 25 gadus veca. Dzīvoju Armēnijas galvaspilsētā Erevānā. Pirms ierašanās Latvijā, vienu gadu strādāju tūrisma aģentūrā, pārdošanas un mārketinga nodaļā. Vienmēr biju domājusi par brīvprātīgā darbu citā valstī. Kad apstiprināju „Volunteer’s discovery” projektu, kur mana paredzētā darbavieta bija biedrība „Ūsiņš”, es biju ļoti sajūsmināta. Latvijā ierados 25.aprīlī un tajā brīdī man šeit bija ļoti auksti, jo Armēnijā ir siltāks un saulaināks laiks.

Es biju pārsteigta, ka no biedrības „Ūsiņš” uz Jēkabpili dienā kursē tikai daži autobusi, es uzskatu, ka tā ir problēma. Bet tad es sapratu, ka lielākā daļa cilvēku ikdienā pārvietojas ar saviem auto un tāpēc nesūdzas par sabiedrisko transportu. Man ļoti patīk Latvijas daba – meži ir brīnišķīgi un, protams, upe Daugava, kas atrodas tuvu manām mājām.

Pārsteigums bija par latviešu nacionālajiem ēdieniem. Šeit nav daudz nacionālo ēdienu, jo pirms tam es uzskatīju, ka to būs daudz. Jau esmu paspējusi nogaršot auksto zupu, soļanku un gaļas salātus, tie bija garšīgi, man patika. Par ēdienu vēl varu piebilst, ka ir liela maizes izvēle un labas kvalitātes piena produkti. Un latviešu īrisa konfektes „Gotiņa” ir ļoti, ļoti garšīgas.

Armēnijā cilvēki viesmīlīgāki nekā Latvijā. Bet, protams, šeit ir arī labi un laipni cilvēki, kuri man ir palīdzējuši – rādot ceļu vai, stopējot ir aizveduši uz pilsētu. Es biju šokēta par stopēšanu, jo manā valstī tas nenotiek.

Priecājos par koordinējošo organizāciju – biedrību „Jēkabpils NVO resursu centrs”. Jebkurā laikā viņi ir gatavi palīdzēt, gan aizvest no Jēkabpils uz „Ūsiņu”, gan rūpējas kā mums iet, vai jūtamies labi.

Esmu sajūsmā dzīvot lauku reģionā, fermā, jo tā ir lieliska pieredze. Man patīk dzīvnieki un šeit ir iespēja rūpēties par dzīvniekiem, jāt ar zirgiem un darboties dārzā – tas ir lieliski.

 Viena lieta, ko es aizmirsu pieminēt, ir garās dienas un īsās naktis. Tas ir kaut kas tiešām neparasts man, jo plkst. 23:00 vēl ir gaišs un 4:00 ir atkal gaišs. Es tiešām varu just, ka atrodos citā valstī un jūtos droši.

Latvijā ir vairākas skaistas, vēsturiskas vietas ko apskatīt. Piemēram, „Muzeja nakts” pasākuma dienu es pavadīju Raunā un tas bija aizraujoši. Piedalījos viduslaiku aktivitātēs, kas norisinājās Raunas pilsdrupās, tas bija interesanti. Vēl man patika veikaliņš, kur viss bija gatavots no ķiplokiem – konfektes, medus, tēja u.c.

Esmu droša, ka Eiropas brīvprātīgais darbs sniegs vēl vairāk pieredzes, pašapziņas, latviešu valodas zināšana, labas attiecības, jaunus draugus un neaizmirstamas atmiņas,” stāsta Hasmika.

Ani patīk dzīve Latvijā

Projekta “Volunteer’s discovery” brīvprātīgā no Armēnijas Ani Davtjana stāsta par iespaidiem pēc pirmā Latvijā aizvadītā mēneša.

„No sākuma man jāatzīst, ka šeit nav daudz atšķirību starp Latviju un Armēniju, tāpēc nebija nepieciešams speciāli iejusties un šeit nav dīvainu lietu, kas man radītu pārsteigumu. Bet es esmu ļoti priecīga, šeit ir interesanti, un es mīlu Latviju jau no pirmās ierašanās minūtes. Šeit esmu jau vienu mēnesi, bet sajūta, ka tikai nesen esmu ieradusies, laiks paiet ļoti ātri. Man iespaidīgi liekas tas, cik ļoti cilvēki mīl dzīvot šeit, viņi nav visu laiku iestrēguši darbā, tas ir ļoti labi, jo manā valstī, kad pārnākam mājās no darba uzreiz veicam mājas darbus vai domājam par darba lietām, ko vēl neesam paspējuši izdarīt. Bet šeit cilvēki pavada dienu darbā, tad dodas prom un atlikušo dienas daļu dzīvo savu dzīvu, atpūšas un nedomā par darba lietām, man tas ļoti patīk.

Vienā nedēļas nogalē biju aizbraukusi iepazīt galvaspilsētu Rīgu. Staigājot pa pilsētu pamanīju, ka cilvēki uz ielām nepievērš lielu uzmanību ielas šķērsošanai. Viņi to dara arī pie sarkanās luksofora gaismas, man tas bija liels pārsteigums, ne jau tāpēc, ka mēs Armēnijā tā nedarām, bet es uzskatīju, ka šeit ir ļoti liela policijas kontrole ielās.

Vēl interesanti, ir tas, ka šeit ir „baltās naktis”, vasarā plkst. 22:30 vēl ir gaišs un 4:00 no rīta jau ir krēsla. Domāju, ka ziemā iestāsies tumsa ļoti ātri, apmēram plkst. 15:00.

Jebkurā gadījumā, neskatoties uz līdzībām un atšķirībām starp valstīm, man patīk Latvija, un šeit es jūtos ļoti labi ”, stāsta Ani.

H. Petrosjanas un A. Davtjanas iespaidu pierakstus no angļu valodas tulkoja Maira Tropa, Jēkabpils NVO resursu centra brīvprātīgā, sabiedrisko attiecību speciāliste