Braucot pēc pieredzes Kurzemē lūkoties

Labās prakses pieredzes apmaiņas brauciens NVO fonda programmas projekta ietvaros

Pagājis vairāk kā mēnesis, kopš biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” četri pārstāvji kopā ar Erasmus + Eiropas brīvprātīgā darba projekta “Share and like volunteering” dalībniekiem Kurzemes maršrutā Ventspils virzienā brauca pieredzi lūkoties. Kā tur dzīvo nevalstiskās organizācijas? Kā sadarbojas un satiek ar pašvaldībām? Vai NVO uztic, deleģē kādas pašvaldības funkcijas? Kā notiek informatīvā aprite NVO vidē un kā, ar kādu informāciju tās dalās ar pašvaldību? Cik ļoti NVO darbu vērtē vai nevērtē? Kādas kļūdas, kādi panākumi? Daudz jautājumu, ko uzdevām visa brauciena garumā, daudz atbilžu, ko saņēmām, daudz labāk iepazītu draugu un sadarbības partneru. Bija pārsteigumi – patīkami un ne tik ļoti. Bet par visu pēc kārtas.

Šoreiz pieredzes apgūšanai izvēlējāmies Kurzemes pilsētas, kurās mazāk būts, jo tās paslēpušās dziļāk Kurzemē, jēkabpiliešiem līdz tām tālāk jābrauc: Saldus, Aizpute, Kuldīga un Ventspils. Paldies Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sporta centram par busiņa patapināšanu! Kopā ar mums divu dienu ceļojumā devās Anastasija un Jevgēnijs, kas Jēkabpilī dzīvo jau ilgāku laiku, jo atrodas EBD projektā. Mūsu komandai pievienojās arī Jēkabpils sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Edīte Mežaraupe, jo Aizputē apmeklējām māju, kurā sadzīvo gan sociālais dienests, gan nevalstiskās organizācijas, turklāt tiek sniegti sociālie pakalpojumi.

Saldus. Kapelleru namā saimnieko nevalstiska organizācija

Mūsu pirmā pietura ir Saldū – “Medus piliens Kurzemē” skan pilsētas sauklis. Kā medus mums šķiet Mākslu attīstības biedrība “Ilizanna” (2009) pārstāves Līgas Šaules uzņemšana pilsētas sākšanās vietā – Kapelleru dzimtas namā. Skatiet VIDEO – biedrība te saimnieko jau ilgstoši, ar dažādu projektu, tai skaitā Lauku atbalsta dienesta, CEMEX, pašvaldības, LKI SIA finansējumu,  ir izdevies namu sakārtot tā, ka šeit regulāri notiek radošās darbnīcas un pasākumi.

Izziņai:

Biedrība organizē izstādes, radošas nodarbības, koncertus, tematiskos vakarus, lekcijas, mākslas simpozijus, plenērus un citus kultūras pasākumus. Biedrība nodarbojas arī ar dažādu pasākumu atbalstīšanu, kā, piemēram, Saldus novada bērnu un jauniešu mākslas izglītība, kur uzsvars ticis likts uz radošumu un tā veicināšanu bērnos, jauniešos un sabiedrībai kopumā. 2010. gada 27. aprīlī, biedrība izveidojusi daudzfunkcionālu kultūras dzīves centru „Kapelleru namu”, agrāk ēka bijusi pazīstama, kā Kapelleru nams.

Noskaidrojam, ka Saldus novada pašvaldība biedrībai deleģējusi funkcijas, slēdzot par tām deleģējuma līgumu. Biedrību informatīvo apriti lielā mērā uztur Kurzemes NVO centrs, bet ar pašvaldību sadarbība gan informatīvā ziņā, gan praktiski norit raiti, jo pilsēta nav liela, bet biedrībās darbojas arī daudzi pašvaldības struktūrās strādājošie. Vēl ekskursija pa pilsētu ar baudu acīm un prieku sirdī, uzkāpšana luterāņu baznīcas tornī, tēja ar dažāda veida medu uz rupjmaizes, un mēs atvadāmies, lai dotos uz Aizputi.

Aizpute. Lokālpatriotisms un graustu miljonāri                                       

Aizpute pārsteidz ar visu, ko tajā redzam un satiekam. Maza un pauguraina, pilsētiņa sevī slēpj iedzīvotāju entuziasmu, uzdrīkstēšanos, ticību, ka izdosies, un mums arī te patīk! Ejot uz Jauniešu Ideju māju, mūs pārsteidz pagalmā izlikta eņģeļtaure ar n-tajiem ziediem, un mēs pie tās nofotografējamies! Tas ir pirmais sveiciens kā pārsteigums. Tie nebeidzas, satiekot Anci Tīmani, Aizputes novada Jauniešu centra “Ideju māja” vadītāju.

Izziņai:

Jauniešu IDEJU MĀJA ir vieta aktīvai līdzdalībai, ideju īstenošanai, dziesmu un skaņu ierakstīšanai, kā arī prasmju un iemaņu attīstīšanai. Izvirzītie darbības principi nosaka, ka IDEJU MĀJA ir

  • Droša un pieejama vide jauniešiem
  • Neformāla tikšanās vieta
  • Platforma jauniešu viedokļu paušanai un iniciatīvai
  • No atkarībām brīva vide

IDEJU MĀJU veido un vada jaunieši, tās darbības un aktivitāšu centrā ir jauniešu vajadzības. Pašiem jauniešiem ir iespēja noteikt ko un kā darīt, sniedzot iespēju izvēlēties aktivitātes, kuras patiešām interesē un šķiet aktuālas.

IDEJU MĀJAS aktivitātes

  • Neformālās izglītības programmas: mūzika, mediji, projektu rakstīšana, mākslas darbnīcas
  • Tematiskie pasākumi: filmu vakari, jauniešu izklaides pasākumi, citas jauniešu ierosinātas aktivitātes
  • Jauniešu līdzdalība dažādos pasākumos: Kafija ar politiķiem, pilsētas svētki, dažādi kultūras un sabiedriskie pasākumi, Aizputes novada tēla un atpazīstamības veicināšana

Ar savu tējnīcu, ko atbalstījusi Taipejas Misija Latvijas Republikā un LEADER (Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai), profesionālu ierakstu studiju, pašu jauniešu darinātām mēbelēm, filmu skatīšanās vietām un burvīgu izmitināšanas vietu milzu pažobelē Jauniešu māja mūs aizrauj. Mūsu delegācijas ukraiņu jaunieši filmē un ir sajūsmā: viņiem te patīk! Terase gandrīz uz jumta, iekšpagalms, telpas mēģinājumiem ar bungām un ģitārām… Visā tajā dzīvo un elpo vēl kas vērtīgāks – jaunieši te ir patrioti: viņi atgriežas savā pilsētā, par grašiem pērk vecās koka mājas, kurā iegrauzies laika zobs, un tās atjauno – katrs pēc savām iespējām. Ance stāsta, ka jaunie īpašnieki smejas – esam kā graustu miljonāri! Bet viņiem izdodas, jo pusdienas mēs ejam paēst pie Aizputes beķerejas īpašnieka Sandra Štāla. Sandris ir viens no Latvijas jauniešu 100 iedvesmas stāstiem varoņiem (skaties www.tuesi.lv), un šodien viņš arī parūpējas, lai Beķerejā mums visiem pietiktu soļankas un garšīgas, tikko ceptas maizītes.

“Reālākā pieredze ir dzīves pieredze – kad tu pats ej, kārto, dari, risini. Tā tu arī uzzini tik daudz, cik tev vajag zināt,” Sandris saka īsajā video par sevi un savu uzņēmējdarbību.

Vecie koka nami pa ceļam no Sandra ir fotografēšanas vērti – kam milzīgs zīmējums pa sienu divstāvu augstumā, kam milzu cīsiņu virtene, kam atvērtas durvis ar televizoru tajās vai mūzikas skola, kam uz sienām neskaitāmi zīmētie kaķi.

Sociālais daudzfunkcionālais centrs, kas atrodas vienā mājā ar invalīdu biedrību “Cerība” (vadītājs Arnolds Priedols) ir mūsu nākamā pieturas vieta, un tajā skatāmā ir tik daudz, ka nokavējam laikus sasēsties busā, lai dotos tālāk uz Kuldīgu. Domas, ar ko aizbraucam, ir – ka Aizputē tā var: sadzīvot un papildināt viens otru, lai radoši!

Kuldīga. Aktīvi un aizrautīgi NVO centra kolēģi

Kuldīgā kavējam, un mūsu kolēģi no “Kurzemes NVO centra” jau ir pārgaidījušies – gribas izrunāt tik daudz, parādīt, apspriest, ka saruna iznāk daudz par īsu un nervozu. Vienojamies, ka atradīsim iespēju tikties vēlreiz pie garās kafijas vai vakara vīna glāzes, lai salīdzinātu un mainītos idejām, domātu – kā reģionālajiem NVO centriem pastāvēt Latvijā?

Bet mēs tomēr paspējam ieskatīties kolēģu nākotnes plānos, bažās un cerībās. Ikdienā – mazliet. Tiekamies pensionāru biedrībā “Rumbiņa”, apciemojam atbalsta punktu “Mamma – mammai”, kur secinām, ka brīvprātīgais darbs aktuāls ne tikai pie mums. Te sastopam arhitekti, kas no darba brīvajā laikā brīvprātīgi organizē atbalsta punkta darbību, līdzīgi kā mēs sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūru jauniešiem domātajā programmā “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstīšana nevalstiskajā sektorā”. Un arī darāmie darbi tie paši, tikai kolēģi tos organizē mazliet citādāk. Vai efektīvāk? Nu, ir līdzīgi, Jēkabpilī tā darbojas “Jēkabpils invalīdu biedrība”, arī “Sarkanais Krusts”, daļā programmu – arī “Jēkabpils NVO resursu centrs”. Kuldīgas skaistums lai paliek nākamai reizei un ukraiņiem, jo viņi ir izvēlējušies pastaigu pa Latvijas Kurzemes skaistuli Kuldīgu. Satiekamies un dodamies tālāk – uz vistālāko mūsu brauciena punktu Ventspili.

Ventspils. Esam pārsteigti par to, ko var NVO. Skaisti!

Ventspils mūs sagaida ar mūžīgu vērtību – bezgala skaistu saulrietu jūrā. Sakoptā vide, dažāda izmēra govis Ventspils ielās, vides objekti un “Lemberga hūte” jau nakts apgaismojumā, promenāde, izgaismotā pils – mēs jau nojautām, ka būs skaisti, bet ukraiņu jaunieši ir šokā! Vēl milzīgāk viņus pārsteigs tikšanās otrā dienā, kad Ventspils mēra vietnieks Didzis Ošenieks viņiem piedāvās apsvērt iespēju Ventspilī dzīvot un strādāt. Mūs pārsteidz kas cits – Ventspils jau gadiem deleģē funkcijas savām nevalstiskajām organizācijām. D.Ošenieks stāsta, ka tādu līgumu esot pieci, vēl 20 ir ārpakalpojuma no NVO pirkšanas līgumi. Lai gan par informatīvo apriti, kas skar NVO, pilsētā nesūdzas, esam gandarīti, ka zinām ko vairāk – par EBD projektiem, kura ietvaros mums līdzi ir ukraiņu jaunieši, vietnieks klausās ar interesi, kā par ko jaunu. Mēs labprāt stāstām – par visu, ko darām, kā mēs sadarbojamies ar savējā pašvaldībām, un taujājam pēc detaļām, kas ir Ventspilī.

Otrā diena mums ir iesākusies ar tikšanos – ar Ventspils NVO centra projektu vadītāju Edīti Justeli esam jau tikušies Jēkabpilī pirms vairāk kā gada. Tagad viņa laipni uzņem mūs Ventspilī un pavadīs gandrīz visas dienas garumā. Paldies tev, Edīt! Dodamies uz Ventspils Amatu māju. Oficiāli tā nosaukta par Ventspils muzeja filiāli. Ir interesanti, jo sižeti te ir dzīvi – sēžam senā klasē senos skolas solos un klausāmies, ka šīs stāstu ekspozīcijas aizsākums bija izrakumos atrasta maza zelta saktiņa. Vēlāk mēs visi katrs ar savu vēlēšanos stāvēsim vietā, kurā tas noticis, jo šeit spēkā ir burvība – kas ievēlēts, piepildās!

Amatu mājā saimnieko Ventspils novada sieviešu biedrība “Spārni”, tās pārstāve Astrīda Kinne ir mūsu gide. Kad otrajā mājas stāvā ieraugām vienuviet 30 stelles, kurās jebkurš interesents var nākt un aust, mēs pārejam uz darbošanos fotografēšanas un klusēšanas režīmā – ir tik izcili! Dzintara diega un tā izstrādājumu demonstrējumi mūs piebeidz pavisam, nolemjam ieelpot jūras gaisu – dodamies apmeklēt senioru biedrību “Ventspils Liedags”.

Taču arī te pārsteigumi nebeidzas – biedrībā esot ap 300 biedru: šķiet, ka nereāls skaitlis. “Nu, godīgi sakot, aktīvie ir tikai 200!” atzīstas vadītāja Līvija Bergmane. “Tikai” – jēkabpiliešiem nemaz tā nešķiet. Pasmēlušies dzīvotprieku un pieredzi nodarbību organizēšanā un informatīvajā apritē, dodamies uz pēdējo pieturas punktu Ventspilī – krīzes centru ģimenēm ar bērniem “Paspārne”. Vadītāja Ruta Šenkevica ir vadījusi Ventspils NVO centru, bet pašlaik uzskata, ka tas savu misiju ir pabeidzis. “Esam izaudzinājuši centra biedrības līdz pakāpei, ka tās reāli var darboties pašas, rakstīt projektus un iegūt finansējumu. Es neuzskatu, ka šāda reģionālā centra darbība ir mākslīgi jāuztur, ja tas ir pāraudzis savus darbības rāmjus,” viņa mums teiks sarunā pie kafijas.

“Paspārne” ir viņas tagadējā darbavieta un lielā rūpe. “Paspārnes” darbības pamatā ir viens no pašvaldības deleģējuma līgumiem, nododot krīzes centra pakalpojumu sniegšanu nevalstiskajām organizācijām. Vadītāja ik telpā sauc dažādos finansējumus, kurus izdevies piesaistīt mājas remontiem un pakāpeniskai uzlabošanai. Šī neatlaidīgā un gadiem ilgā darbošanās ir mūsu cieņas objekts visas pusotras stundas garumā, ko te pavadām.

Mājupceļš un secinājumi

Esam vēl pusdienās pirms ceļa mājup. Pēdējās fotogrāfijas pie ziedu govs, ukraiņi atzīstas, ka bez video divās dienās tapušas 800 fotogrāfijas. Dodamies!

Braucot sākumā katrs domā savu, bet sākoties sarunām, saprotam, ka iespaidiem jānogulsnējas un secinājumi būs vēlāk. Skaidrs, ka no šī pieredzes brauciena jūtamākais ieguvums būs labā prakse. Paradoksāli, bet tā ietver ne tikai pozitīvo, jo katram no mums ir secinājumi par lietām, ko mēs nekad nedarītu. Vai nu nav iespējas vai nu nav naudas – tas pat nav izšķirošais, jo katra pilsēta tomēr ir ar savu stāstu, saviem cilvēkiem, sabiedrisko domu… Bet mums ir milzums labā, ko vedam mājās, ko piesauksim sarunās vēl vismaz līdz Ziemassvētkiem. Ko stāstīsim savējiem gan NVO, gan pašvaldībā.

Nav tiesa, ka nav jābrauc uz tālām un bagātām pilsētām skatīties – ir jābrauc! Jo jāmācās domāt stratēģiskāk, jāsatiek tos, kas jau uzdrošinājušies, turklāt jātiekas dzīvajā dzīvē! Pasmelties pozitīvo un tam noticēt, mācīties un dalīties tajā, ko zini pats.

Es braucu mājās un domāju par lokālpatriotismu Aizputē. Kādi esam mēs, jēkabpilieši? Vai mēs nopirktu graustu savā pilsētā, lai to atjaunotu, pat ja būtu kaut cik naudas?

Paldies Sabiedrības integrācijas fonda administrētajai NVO fonda valsts programmai, kuras ietvaros atbalstītā projekta “Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana Vidusdaugavas reģiona nevalstiskajās organizācijās” ietvaros notika šis labās prakses pieredzes apmaiņas brauciens! Nopietnāki un izsvērtāki secinājumi tiks pievienoti projekta atskaitei.

Agita Pleiko
Jēkabpils NVO resursu centrs
Valdes priekšsēdētāja un projekta vadītāja

Biedrības ”Jēkabpils NVO resursu centrs” projekta “Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana Vidusdaugavas reģiona nevalstiskajās organizācijās” aktivitātes finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un Jēkabpils pilsētas pašvaldība