Pilsoniskais sabiedrībai jābūt aktīvai

“Ir dažādi viedokļi, kas ir pilsoniskā sabiedrība. Jāsaprot, ka, tikko izejot no mājām, mēs jau kļūstam pilsoniskās sabiedrības locekļi,” – tā, atklājot Jēkabpils NVO resursu centra 7.septembrī Dienas centrā “Kopā būt” organizēto paneļdiskusiju “Pilsoniska sabiedrība=aktīva sabiedrība”, sacīja Uldis Dūmiņš, NVO eksperts, Zemgales NVO centra vadītājs.

Pilsoniskās sabiedrības pazīmes ir: sabiedriskās aktivitātes, kurā valsts pārvalde neiejaucas, iedzīvotāju pašorganizēšanās, pulcējoties biedrībās, lēmējvaras ietekmēšana, neatkarīgi mēdiji.

Klātesošie, jautāti par Jēkabpils pašvaldības informatīvajā iadevumā “Jēkabpils Vēstis” publicētās informācijas ticamību, atzina, ka apmēram puse uz pusi. Par ekspertiem uzaicinātie Jēkabpils Pensionāru apvienības vadītāja Biruta Jemeļjanova un Jēkabpils Sociāla dienesta vadītājs Juris Tužikovs arī izteica savu viedokli šajā jautājumā: pašvaldības izdevums ir orientēts uz pašvaldības oficiālas informācijas novadīšanu iedzīvotāju zināšanai. Avīzes numuru reizi mēnesī saņem lielākā daļa jēkabpiliešu. Tiek publicēti ne tikai oficiāli dati, bet, kā atgādināja Jēkabpils NVO resursu centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko, NVO aktualitātēm tiek atvēlēta vesela lappuse.

U. Dūmiņš izteica nožēlu, ka daudzās pašvaldībās informatīvais izdevums ir pārvērsts par laikrakstiem ar intervijam, sludinājumiem utt., tādā veidā kropļojot reklāmas tirgu, veicinot reģionālo neatkarīgo avīžu iznīkšanu.

Sadaloties darba grupās, paneļdiskusijas dalībniekiem bija jāizsaka savu viedokli  par tēmu – kas nosaka vēlētāju aktivitāti? Pārdomas bija visdažādākās: vilšanās iepriekšējās vēlēšanās, neticība savas balss nozīmīgumam, cilvēku apmierinātība ar dzīvi, nav par ko balsot, politiķu atbildība vēlētāju priekšā, informācijas pārbagātība, nespēja izvēlēties sarakstu, jo favorīti izsijāti pa dažādiem.

Agita Pleiko atzina, ka šobrīd ir daudzi pozitīvi priekšnosacījumi, lai sabiedrība būtu pilsoniski aktīva: NVO likumi nav sarežģīti, pieņemts “Brīvprātīgā darba likums”, darbojas NVO fonds,, izveidojusies saikne – NVO – Saeima, Ministru kabinets, ministrijas, pašvaldības, sociālā uzņēmējdarbība, saimnieciskā darbība. Protams, joprojām ir trūkumi – NVO pārstāvji aktīvāk varētu piedalīties dažādu komisiju darbā, piemēram, par vides pieejamību. Izaicinājumi: iespēja brīvi līdzdarboties pašvaldību darbā, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, finansējuma pieejamība, NVO kapacitāte. Runājot par kapacitāti, B. Jemeļjanova ieminējās, ka būtu lietderīgi noorganizēt NVO līderu apmācību, par ko J. Tužikovs piebilda, ka pašvaldība tādas apmācības var atbalstīt.

Paneļdiskusija, kas norisinājās patiesi ieinteresētā gaisotnē, noslēdzās ar secinājumiem, ka ir jāpiesaista atbalstītāji, jāparāda, ar ko nodarbojas NVO – sākot ar mazumiņu, radīt piedāvājumu, kas nepieciešams kopienai, veidot domubiedru grupas un aktīvāk izglītoties projektu rakstīšanā, censties, lai noderīga informācija nonāk līdz katram, uzrunāt cilvēkus tieši.

Diskusijas vadītājs Uldis Dūmiņš atzina, ka Jēkabpils aktīvie cilvēki ne tikai zinoši runā par problēmām, bet iesaistās arī to risināšanā. Viņš bija pārsteigts par to, ka sarunai savu laiku veltīja Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Rutko, jo no Jelgavas deputātiem ko tādu sagaidīt ir neiespējami!

Šī bija trešā no četrām paneļdiskusijām, kas iecerētas NVO fonda programmas atbalstīta un biedrības “Jēkabpils NVO resursu centrs” realizēta projekta “Pilsoniskas sabiedrības stiprināšana Vidusdaugavas reģiona nevalstiskajās organizācijās” ietvaros. Nākamā un noslēdzošā diskusija notiks 31.oktobrī, tās tēmas skars jauniešu auditoriju un diskusiju moderēs biedrības “Ascendum”  vadītāja Zaiga Pūce.

Aleksandrs Kalniņš, Jēkabpils NVO resursu centrs