Nameja gredzens apvieno Zemgales NVO ciešākai sadarbībai

Veiksmīgi noritējis Zemgales NVO divu dienu forums Kokneses novadā. Tā sauklis: Darītāju notikumi – Zemgalei! Taču caur visu – ar noderīgu informāciju, pieredzes un ideju apmaiņu, darbnīcām, diskusijām un lekcijām – caurvijās Nameja motīvs, jo daudzuprāt, Zemgales nozīme valsts vēsturē nav pietiekami novērtēta. Foruma secinājumi un risinājumi, protams, vēl plaši izskanēs, tādēļ gribētos pastāstīt par noslēguma pasākumu – radošo tikšanos ar mūziķi, režisoru Aigaru Graubu, kurš tuvākajā laikā pabeigs darbu pie starptautiskas filmas “Nameja gredzens” (angļu versijā “The Ring of Kings”). Filmas primārā versija ir angļu valodā, lai ar šo aizrautīgo stāstu par jauno virsaiti, varētu iepazīstināt pēc iespējas plašāku publiku.

Šī filma vēstīs par zemgaļu brīvības cīņām pret vācu krustnešiem 13. gadsimtā un leģendas par Nameja gredzenu rašanos, akcentējot to, ka šī cilts tā arī nepadevās un kompromisos ar iekarotājiem neielaidās. Filmas režisors Aigars Grauba sarunā uzsvēra, ka nepretendē uz vēsturisko patiesību, nav pat zināms, vai šis kādreiz arheoloģiskajos izrakumos atrastā rota vispār ir bijusi saistīta ar karali Nameju. Kā teica Grauba: “Svarīgākais vēstījums ir tas, ka katram no mums var būt savi uzskati un dažādība it visā, taču jābūt gataviem tādiem notikumiem, kas mūs visus apvieno kā šajā gadījumā, Nameja gredzens”. Režisors nodemonstrēja video par gredzena izgatavošanu, kas ir visai sarežģīta, kā Latvijas tapšanas vēsture – ir dzīsla vienā virzienā un pretējā, savītā “bize” un citas pazīmes. Aigars atcerējās, ka Lielbritānijas līdzproducenti izteica savu neviltoto pārsteigumu un daļēju nesapratni – kā tāda maza tauta drīkst atļauties gandrīz katrs pirkstā nēsāt karaļa gredzenu! Viņš, runājot arī  par nevalstiskā sektora nozīmi sabiedrības pašapziņas stiprināšanā, salīdzināja NVO ar šo vienojošo simbolu.  Režisors atklāja dažus filmēšanas noslēpumus – arī to, ka pārsvarā tika izmantots uz vietas ražotais: ieroči, tērpi, maz datorgrafikas un daudz patiesuma tēlu atveidošanā. Kino uzņemts gan Sāremas salā, gan vairākās Latvijas vietās un īpaši uzceltās dekorācijā Cineville. Atbildot uz jautājumu, kāpēc galveno lomu – Nameju spēlē zviedrs, nevis latviešu aktieris, par ko izskanējusi arī kritika, Grauba atteica, ka tautībai nav nozīmes. Ja būtu latvietis, sāktos matu skaldīšana: latgalis, zemgalis utt. Tā jau galvenās lomas atveidotāja meklējumi bija ļoti ilgi, kamēr režisors aģentiem noformulējis: jauns, stalts, līdzīgs Kurtam Kobeinam (grupas “Nirvana” pāragri no dzīves aizgājušais solists). Tā tika atrasts Edvīns Endrē, kas filmējies arī Rietumu seriālā “Vikingi”. Interesantais foruma viesis iepriecināja klātesošos ar nesen izgatavoto filmas treileri, kas atstāja nopietnu iespaidu. Nobeigumā, lūgts izteikt savu viedokli par to, kā ieinteresēt tautiešus atgriezties Latvijā, Grauba secināja, ka nevienam neko pārmest nevar. Ja būs ko piedāvāt, tad varbūt, bet šobrīd jāapzinās, ka arī tas, ka liels skaits latviešu ir ārzemēs ir sava veida varoņdarbs, jo tur arī naudu ne par ko nedod. Izjukušas ģimenes un daudz kas cits – to nav viegli pārdzīvot nevienam. “Esiet gatavi, ka var pienākt brīdis apvienoties, līdz tam – kādi esam, tādi esam!” – šķiroties NVO pārstāvjiem teica Aigars Grauba. No organizatoriem viņš saņēma tādu pašu nozīmīti ar Nameja gredzena atveidojumu kā visi foruma dalībnieki.

Aleksandrs Kalniņš,
Jēkabpils NVO resursu centra valdes priekšsēdētājas vietnieks

P.S. A.Grauba nodeva sveicienus jēkabpiliešiem, jo viens no grupas “Jumprava” dalībniekiem Aigars Grāvers ir saistīts ar Jēkabpilī. “Grāvis ir īsts jēkabpilnieks!” – noteica Grauba.

Ligitas Upītes foto